Idejas iniciatore ainavu arhitekte Ilze Rukšāne stāsta, ka Sarkandaugava tradicionāli bijis industriālais rajons un ir pastāvīgi piesārņots. Šo vietu un citas kā Šmerļupīte varot atgriezt pilsētas ikdienā ar vienkāršām metodēm. Kā stāsta Rukšāne, vēl sešdesmitajos gados Sarkandaugava bija plata upe, kurā iedzīvotāji vasarās gājuši peldēties, bet ziemās – slidojuši. Tagad tā ir piesārņota, un vietējo iedzīvotāju vidū ieguvusi Smirdupītes nosaukumu. Ar šo talku ir mērķis „atgriezt šo upi dzīvē” – parādīt, ka tāda upe ir un nekur nav pazudusi. Talkas iecere ir attīrīt krastu no krūmiem, tāpat ir ideja stādīt augus – kviešus, saulespuķes. Šie ir viengadīgie augi, kuri palīdzēs veikt augsnes attīrīšanu.
Lielās talkas ietvaros bez dārzu, pagalmu un mežu sakopšanas, iedzīvotāji var arī pēc mantu pārcilāšanas liekās nodot labdarībai. Veikala „Otrā elpa'” vadītāja Zane Priedīte stāsta, ka mantu pieņemšanas punkti - labdarības veikali Rīgā un Liepājā būs atvērti arī sestdien. Priedīte aicina cilvēkus talkas laikā pievērsties mājai. Kā ziedojumus pieņem traukus, grāmatas, bižutēriju, apģērbus, apavus – jebko, kas noder ikdienas dzīvē. Daudzas no šīm mantām nonāks Rīgas patversmē, kā arī Latvijas mazturīgo biedrībā.
Talcinieki šogad var padomāt arī par četrkājainajiem patversmju iemītniekiem – ziedot nevajadzīgās segas, dvieļus un auduma gabalus dzīvnieku patversmēm. Juglas dzīvnieku patversme arī aicina rīdziniekus pievienoties talkā klātienē no pulksten 12. Patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa stāsta, ka darbi, ko darīt, ir pietiekami – sākot jau ar pērnās zāles novākšanu un akmentiņu nolasīšanu no pastaigu laukumiem, beidzot ar dažādiem darbiem iekštelpās – suņu sprostu sienu un lielo paceļamo vārtiņu mazgāšanu. Talciniekus gaida arī garšīgs cienasts.
Lielajā talkā sestdien kopumā plānots sakopt vairāk nekā 200 000 vietu un šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, tās uzmanības centrā būs ūdens.
