Brīvdienās Iecavas novadā sausā zāle dega trīs hektāru platībā un meža jaunaudze piecu hektāru platībā. Līvānu novada Jersikas pagastā sausā zāle dega sešu hektāru platībā un aizdegās arī dārza mājiņa viena kvadrātmetra platībā, savukārt Rīgā, Maskavas ielā, vecajā lidlaukā sausā zāle dega divu hektāru platībā, dārza māja 25 kvadrātmetru platībā un neapsaimniekotas ēkas jumts 20 kvadrātmetru platībā.
Lielākās kūlas degšanas platības šajās brīvdienās bija pieci hektāri Talsu novadā, divi hektāri Daugavpils novada Kalkūnes un Lauceses pagastos, kā arī Daugavpilī, Aiviekstes ielā. viens kūlas dega Dobeles novada Auru pagastā un Jūrmalā.
Aizvadītajā gadā kopumā reģistrēti 4187 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 42% vairāk nekā 2013.gadā. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeguši 6818 hektāri Latvijas teritorijas, cietuši seši cilvēki, gājuši bojā divi cilvēki un nodegušas 88 ēkas.
Ja 2013.gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgas reģionā, tad 2014.gadā – Latgales reģionā (1266 ugunsgrēki). Salīdzinot ar 2013.gadu, pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits Latgalē pieaudzis 3,5 reizes. Kopumā deguši gandrīz 4000 hektāri Latgales teritorijas, kas ir 2/3 no kopējās izdegušās platības. Vienīgais reģions, kur samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir Kurzeme.
No republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpils pilsētā – 354. 2014.gadā no republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpils pilsētā. Salīdzinot ar 2013.gadu, kūlas ugunsgrēku skaits Daugavpilī ir divkāršojies. Kopumā izdeguši 274 hektāri pilsētas teritorijas.
2014.gadā novados visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpils novadā – 246, Rēzeknes novadā – 163 un Gulbenes novadā – 143. 2014.gadā vislielākās izdegušo teritoriju platības bija Daugavpils novadā – 1095 hektāri, Rēzeknes novadā – 641 hektārs un Ludzas novadā – 515 hektāri.
Mērsraga novads ir vienīgais, kurā 2014.gadā nav bijis neviena kūlas ugunsgrēka.
Kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, atgādina VUGD atgādina. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta.
Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Pirmie kūlas ugunsgrēki norit nelielās platībās, zemei un pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās un degšanas platības strauji pieaug.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas.
Piemēram, Liepājā pēc tam, kad sāka sakopt Karostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits.
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug. Kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
