''Pa septiņiem gadiem pļaujot, vēl joprojām tur ir latvāņi, ar pļaušanu vien un indēšanu - tas nav efektīvi! - tā secina Siguldas pagasta iedzīvotājs Edvīns Zaķis, kura īpašumā arī nākas cīnieties ar latvāni. Bet tagad vietā, kur tie kādreiz slējās pāri cilvēka galvai, tie pat knapi samanāmi un izrādās - saimniekam cīņā ar latvāņiem nu jau gadus trīs veiksmīgi galā tikt palīdz aitas.
''Tas, ko izdara aitas ar latvāņiem, tas ir vienkārši fenomenāli! Ir vietas, kur var nodemonstrēt, kur nāk mazas lapiņas un aitas katru vakaru iet un vienkārši tās lapiņas nolasa. Tā ir mana trīs gadu pieredze ar aitām un latvāņiem,'' stāsta Edvīns Zaķis.
Protams, ne jau visās teritorijās ielaidīsi aitu ganāmpulku. Siguldas novadā latvāņi pārņēmuši kopumā ap 600 hektāru, no tiem tikai 13 hektāri ir pašvaldībai piederošās zemes, pārējie ir privātīpašumi. Ir saimnieki, kuri cīnās, bet ir, kuri neliekas ne zinis. Tādēļ Siguldas pašvaldība pēdējos gadus šo neapzinīgo īpašnieku teritorijās nolīgst pļāvējus un piedzen no saimnieka izdevumus. Par šo pieredzi stāsta Siguldas novada galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone:
''Ir izdoti šie Ministru kabineta noteikumi, Sosnovska latvāņu ierobežošanas noteikumi, pēc kuriem būtu jāstrādā visām pašvaldībām, bet Siguldas novads laikam ir vienīgais, kas iet šo ceļu. Pateicoties šim pasākumam, daļa privātīpašnieku paši aktivizējas un paši veic latvāņu ierobežošanu.''
Pļaušanas darbus veic uzņēmums SIA „Jumis”. ''Pašvaldība mūs kā komersantu ir piesaistījusi tieši šo platību apsaimniekošanā, pļaušanā. Ir daudz un dažādi zemes gabali ar savu specifiku, ir zemes gabali, kuri ir pamesti būvlaukumi, kur ir ķieģeļi, akmeņi un dažāda draza - tur notiek tā, ka ar trimeri mēs trimerējam, citi varianti ir ar traktoru, tas ideālais variants ir ar mulčētāju,'' skaidro SIA ''Jumis'' direktors Edgars Mūrnieks.
Siguldas novadā tiek pielietotas dažādas metodes cīņā ar latvāņiem, ne tikai to pļaušana, vai izduršana pavasarī.
''Vēlāk, kad viņi ir atauguši mēs viņus miglojam. Mums ir bijuši gadījumi - tas ir pie Allažu pamatskolas -, kad noklāta ar melno plēvi neliela latvāņu platība, tiešām neliela, jo šī metode ir dārga, plēvi noturējām divus gadus, noņēmām nost un latvāņi tur vairs neaug,'' saka Eriksone.
Lai arī darāmā vēl daudz, tomēr Siguldas novadā vērtē, ka uzsāktais sistemātiskais latvāņu apkarošanas darbs nebūt vairs nav cīņa ar vējdzirnavām, kaut gan par pirmajiem rezultātiem varot runāt tikai pēc septiņiem gadiem.
Siguldas novada pašvaldība iesaistījusies arī Eiropas Savienības dabas un bioloģiskās daudzveidības projektā, līdz ar to arī nākamajā gadā latvāņu apkarošanai piesaistot daļu finansējuma.
