Līdz ar rekonstrukciju dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti aicina apmeklētājus atcerēties, ka iezis ir aizsargājams objekts, ko tūristi līdz šim gan krietni bojājuši, skrāpējot tajā uzrakstus
Latvijā lielākajā baltā smilšakmens atsegumā Sietiņiezī Kocēnu novadā patlaban lielākoties demontētas koka kāpnes un takas, jo objektā plānots atjaunot infrastruktūru. Takas tiks labiekārtotas 565 metru garumā, tostarp daudzviet veiks arī seguma un aizsargbarjeru uzlabošanu, lai padarītu dabas objektu drošāk un ērtāk pieejamu. Tāpat projektā izbūvēs jaunu laivu piestātni, laipu un kāpnes uz to, jo iepriekšējo aizskalojuši plūdi Gaujā, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vides izglītības speciāliste un gide Baiba Līviņa.
“Gauja pati par sevi ir ļoti skaista un jaukā laikā var redzēt daudz laivu, ne katra piestāj, bet daži piestāj. Skats no Gaujas ļoti skaists. Ja cilvēki nezina, kas tas ir, un grib paskatīties, un vēl ir informācija un vieta, kur piestāt, viņi labprāt to izmantos,” saka Līviņa.
Atjaunot plānots arī atpūtas zonu ar jaunu galdu, ugunskura aprīkojumu un soliem, izbūvēt jaunu nojumi un tualeti, kā arī augstākajā vietā tiks izvietots soliņš ar ainavisko skatu uz Gauju. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir arī pasargāt Sietiņiezi no iespējamās nelabvēlīgas apmeklētāju ietekmes. Tieši tādēļ vienmēr apskatei bijusi pieejama aptuveni puse atsegtā ieža. Tiesa gan, tāpat skaidri redzams, ka ļaudis bieži nedomā par kaitējumu objektam, skrāpējot savus vārdus un gadskaitļus smilšakmenī.
“Tur, kur nāk tūristi ir kaitējums dabai, tāpēc mēs veidojam tos iekārtojumus, lai nebojā pašu iezi, ja iekārto, cilvēki staigās pa iekārtotām takām, kaitējums minimāls. Protams, ja lien nost no takas un skrāpē iezi, tas to bojā,” saka Līviņa, norādot, ka turklāt zem jaunajiem skrāpējumiem pazūd vēstures liecības.
Iezi gan ietekmē arī dabas procesi, lietus izskalojumu, krasta erozija, mainoties upes gultnei, tāpat pirms vairākiem gadu desmitiem liela ieža daļa, kas veidoja arku, pati nogruvusi. Bez paša ieža ģeoloģiskās nozīmes aizsargājama šeit arī ir dabas daudzveidība jeb bioloģiskā dzīvotne, stāsta Līviņa. Te ir dažādas ķērpji un sūnas, pašā iezī dzīvo bites – individuālistes, kas katra sev izrok alu.
Dabas pārvaldes speciāliste atzīst ka tūristi tiešām visu vasaru iezi apskatīt nevarēs taču līdzekļi projektā jāapgūst šogad no aizejošā Eiropas fondu perioda. Būvniecības darbi Sietiņiezī jāpaveic līdz 30.novembrim.
