Ruņupes dabas lieguma teritorija, kas aizņem turpat 600 hektāru, ir unikāla ar šeit atrastajām vērtībām, atzīst pētnieki. Kopš pērnā gada maija veikta teritorijas inventerizācija, apzinot augu, putnu, dzīvnieku un koku daudzveidību. Tagad kartē iezīmētas piecas mazo ērgļu ligzdošanas vietas, 66 Latvijā īpaši aizsargājamo augu sugas un 12 Eiropā aizsargājamie biotopi, kas aizņem 80% teritorijas. Taču lielākā vērtība – lapu koku nogāzes, platlapju meži un atrastie 50 dižkoki.
"Kas bija mūsu pārsteigums - ka Ruņupes liegumā Mazgramzdā aug arī Latvijas dižākais skābardis, kam apkārtmērs 3,85 m" prieku pauž botāniķis Uvis Suško.
Lieguma teritorijā kopš tā izveides pagājušā gadsimta 70.gados spēkā ir vispārējie teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi. Taču līdz ar vērtību apzināšanu izstrādātajā dabas aizsardzības plānā teritorija sadalīta trīs dažāda režīma zonās. Ar to gan nav mierā z/s „Grietēni” īpašnieks Aivars Vītols:
"Uzliks liegumu un es tur nekā nevarēšu darīt. Kāpēc? Vai tur kāds ērglis ligzdo vai augi aizsargājami? Kaut kādi platlapju koki esot!"
Dabas liegumā atrodas ap 40 zemes īpašumu, galvenokārt privātie. Salīdzinoši lielas teritorijas pieder "Latvijas Valsts mežiem". Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, uzklausīti īpašnieku viedokļi, lai būtu iespēja reāliem turpmākās apsaimniekošanas pasākumiem, stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāve, projekta vadītāja Ilze Priedniece:
"Upes ielejā, nogāzēs, kur tāpat mežsaimnieciskā darbība bija apgrūtināta, tur būs stingrāki noteikumi, jo tur arī visvairāk dabas vērtību koncentrējies. Un ir vietas teritorijas austrumu galā, kur nebūs tik stingrs režīms."
Izstrādātais dabas aizsardzības plāns šobrīd ir projekta līmenī, tāpēc interesenti vēl var izteikt savus priekšlikumus.
