“Ar karjeru katrs varbūt saprot kaut ko mazliet citu, bet pārsvarā tas ir stāsts par cilvēku profesionālās dzīves gaitām. Tomēr tas arī ļoti labi caurvijas ar cilvēka personības izaugsmi kā tādu, kā cilvēks dzīves laikā pilnveidojas, kādas spējas, prasmes attīsta,” norādīja karjeras konsultante Jolanta Priede.
Bieži vien vecākiem ir savas ieceres, kāds karjeras ceļš viņu bērnam būtu ejams, stāstīja Ābeltiņa:
“Var gadīties, ka vecāki uzspiež savu gribu, tā mēdz būt. Cilvēki arī terapijā nonāk līdz sarunām par to, ko tad es patiešām vēlos, kas ir tas, ko es gribētu, vai kas ir bijis mans sapnis, ko es nevarēju realizēt, jo, piemēram, ģimenē ir kāda profesija visiem ģimenes pārstāvjiem un no bērna arī tiek sagaidīts, ka viņš būs jurists vai mediķis.”
“Ir bijuši gadījumi, kad arī profesionālajā sportā, bērns paaugoties saprot, ka viņš nevēlas, bet vecāki aizvien vēlas, lai turpinās tā karjera tādā veidā,” viņa minēja piemēru.
Ābeltiņa uzsvēra, ka šādas situācijas nav vieglas: “Tās ir bēdīgas sarunas, jo cilvēkiem ir sajūta, ka esmu gājis un dzīvojis ne līdz galam savu dzīvi. Vienmēr paliek jautājums, kā būtu bijis, ja es ietu savu ceļu.”
Psiholoģe skaidroja, ka šādās situācijās nebūtu pareizi cilvēku vainot par nespēju pretoties vecākiem, jo tas nebūt nav vienkārši.
“Nopietnās situācijās, kur vecāki izdara patiesu spiedienu, nevis ieteikumus vai savus redzējumus, tā pretošanās ir ierobežota, jo varas pozīcijas ir nesamērotas,” Ābeltiņa uzsvēra. “Ja attiecības ir puslīdz veselīgas, tur var būt arī ļoti labi kompromisi, labas sarunas. Jā, tās nebūs vieglas, bet patiešām vērtīgas.”
Savukārt situācijas, kad vecāki ir īpaši uzstājīgi, var ietekmēt bērna psihisko veselību.
“Ja ir tiešām autoritārs vecāks, kas nav gatavs dzirdēt bērna izvēles un varbūt pat tās nonicina, tad dažkārt pretošanās diemžēl var aiziet iekšējos pārdzīvojumos un nereti var saistīties ar psihiskās veselības traucējumiem smagu pārdzīvojumu dēļ, vilšanās dēļ, nespējas dēļ ietekmēt apstākļus un darīt to, ko tu patiešām no sirds gribi,” skaidroja Ābeltiņa.
“Tur ir daudz un dažādi pavērsieni, ja spiediens tiek izdarīts emocionāli vardarbīgā veidā,” viņa piebilda.
Priede apstiprināja, ka arī viņas ikdienā, konsultējot pusaudžus, ar šādām situācijām nākas sastapties.
“Ne vienreiz vien ir bijis tā, ka konsultācijas rezultātā ir viena vai vairākas profesijas, kas būtu piemērotas, un jaunietis man prasa – kā lai es to pasaku vecākiem?
Viņš jau preventīvi zina, ka vecāki, visticamāk, būs pret šo izvēli,” karjeras konsultante stāstīja.
“Topa frāze, ko nereti jauniešiem saku, ir – vecākos ir jāklausās, jāieklausās, bet nav jāpaklausa visam, un tās nav vieglas sarunas, bet es mēģinu iedrošināt uz to, ka jāiet savs ceļš,” Priede norādīja.
