No iepriekšējās drūmās noskaņas vairs ne miņas. Sajūta, ka telpa kļuvusi plašāka, lai gan platība palikusi tā pati. "Viss uztaisīts no jauna. Vecās sienas ir nojauktas, uzceltas jaunas, nokrāsots, ielieta grīda. Salikti jauni logi... paši redzat, arī skapīši," rāda VUGD Rīgas 1.daļas ugunsdzēsējs Māris Gribusts.
Tieši par skapjiem ugunsdzēsējiem ir vislielākais prieks. "Katram savs antrasols, tur būs tādas lietas, ko ikdienā varbūt nelieto. Bet bez tām arī nevar - maiņas drēbes. Ja atbrauc netīrs, tad lai vienmēr stāv skapītī kaut kas tīrs," turpina Māris.
Mēbeles (60 skapjus) izgatavoja topošie galdnieki - Rīgas Pārdaugavas profesionālās vidusskolas un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņi mācību prakses laikā. "Viņi bija atveduši kaudzi ar dēļiem, skrūvēja divas dienas. Malači! Ņēmās te no rīta līdz vakaram," stāsta Māris.
Katrai maiņai tagad ir arī vieta, kur turēt tā sauktos kaujas tērpus, ko uzvilkt, dzēšot liesmas. Tie vairs nav jātur kopā ar tīro apģērbu. "Katrs uz sava pakaramā var nolikt, kaut vai bijis mitrs pēc maiņas,... pa brīvajām dienām kaut cik pažūst. Pirms tam visiem bija salikts skapītī. Skapīšos diezgan slikti žūst. Te uztaisījām plauktus, lai var nolikt ķiveres. Parasti arī elpošanas maskas uzliekam savējās... ļoti ērti," atzīst VUGD Rīgas 1.daļas ugunsdzēsējs Renārs Silavs un turpina: "Durvis mums iedeva sametinātas, pārējo maiņas, kurš māk metināt, tas sametināja... Kāds urba, kāds krāsoja, zāģējām... Un tā nu mēs dzīvojam."
Būvmateriālus ziedoja privātpersonas un uzņēmēji. Sākot remontu, atklājās, ka viena siena 120 gadu vecajā depo bija tik saplaisājusi, ka draudēja sabrukt. Tad iesaistījās Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas piešķīra finansējumu darbu pabeigšanai. Ugunsdzēsēji saka paldies visiem ziedotājiem un atbalstītājiem. "Bez viņu palīdzības mums te nekas nebūtu noticis, jo paši saviem spēkiem kaut ko varētu to izdarītu, bet nekas tāds grandiozs no jauna nebūtu tapis noteikti, varbūt vecās lietas pielabotu, kaut ko uzlabotu, bet tik jaunu un skaistu nebūtu uztaisījuši," piebilst Māris.
"Priecē, ka ir tādi cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt. Kam pašam nav žēl, nevis, ka tikai sev un sev, bet var arī palīdzēt cilvēkiem, kam vajadzīgs," Latvijas Televīzijai sacīja Renārs.
Ar daudzu ziedotāju atbalstu notikuši arī citi uzlabojumi, piemēram, atpūtas telpā ugunsdzēsējiem beidzot pieejams arī internets.
