Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis un Rūjienas iecirkņa vadītājs Māris Rušiņš vienā jau krietni paaugušos priežu jaunaudzē rāda, kas notiek ar kociņu, ja ar tā galotni pirms kādiem gadiem ir pamielojies alnis vai briedis - vairs neveidojas izteikta galotne, un ir arī priedītes, kas jau nokaltušas. Lieki teikt, ka nodarītie postījumi meža saimniekiem nes pamatīgus zaudējumus.
Šobrīd akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, lai atbaidītu meža dzīvniekus no jaunaudzēm, pielieto divus līdzekļus, abi tie nekaitē ne videi, ne dzīvniekam. Ja priedīšu galotnes speciāli apstrādā, tās kļūst netīkamas alnim un briedim. Meža speciālisti apliecina, ka šis preparāts – maisījums no līmes un dažāda raupjuma smilts - ir videi nekaitīgs.
Šie pasākumi, kā uzsver Vilmārs Katkovskis, vien jau nevar jaunaudzes pasargāt, tādēļ svarīgi ir arī pēc iespējas precīzi noteikt dzīvnieku daudzumu, kas būtu jānomedī: „ Mūsu interese ir audzēt mežu, medniekus interesē, lai mežā dzīvnieku būtu vairāk. Jāmeklē kompromiss starp mežsaimniecību un medniecību.”
Šoruden Rietumvidzemes mežsaimniecībā veiktie pasākumi mazo priedīšu audzēs vismaz to galotnēm ļaus pavasarī zaļot un augt.
