Latvija ir nedaudz zem vidējiem rādītājiem Eiropā, un šeit smēķēt cigaretes pamēģinājuši 60%, bet alkoholu – 70% devīto klašu skolēni. Eksperti uzskata, ka nepieciešama stingrāka cenu politika un vēl stingrāki aizliegumi. Tikmēr, atšķirībā no 90.gadiem, par jaunu aktualitāti kļuvusi atkarība no sociālajiem tīkliem internetā.
Apjomīgajā Eiropas Narkotiku monitoringa centra aptaujā piedalījušies vairāk nekā 96 tūkstoši skolēnu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp no Latvijas. Kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus, kad tika veikta analoga aptauja, samazinājies jauniešu īpatsvars, kas mēģinājuši smēķēt cigaretes vai lietot alkoholu. Tomēr cigarešu popularitāte jauniešu vidū aizvien ir relatīvi augsta. Ikdienā smēķē katrs desmitais 15 un 16 gadus vecs jaunietis Eiropā.
"Tas ir ļoti proporcionāli, cik tev dod iespējas smēķēt, un, ja cilvēks nevar smēķēt kafejnīcā, uz ielas, sabiedriskās vietās un tā tālāk, viņam paliek mazāk laika un iespējas to darīt un līdz ar to atmet. Visā Eiropā ir šāda tendence. Eiropa ir salīdzinoši civilizēta struktūra un viņā visā ir tendence šajā ziņā iet uz labo pusi," stāsta Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Ārstu biedrību vienmēr izplatījusi lozungus par veselīgu dzīvesveidu un centusies ierobežot kaitīgos ieradumus. Apinis uzskata, ka jauniešu skaits, kas smēķē vai lieto alkoholu, samazinās, jo kopš 90.gadiem krietni ierobežotas vietas, kur atļauts smēķēt vai publiski lietot alkoholu.
Tomēr šeit jāteic, ka noskaidrotais aptaujā uzrāda - lai gan pastāv vairāki ierobežojumi, tostarp attiecībā uz vecuma cenzu, 60% skolēnu apgalvo, ka cigaretes var iegādāties ļoti vienkārši un 78% problēmas nesagādā arī alkohola iegādāšanās. Ārstu biedrības prezidents Apinis šos datus sauc par satraucošiem un aicina celt cenas šiem akcīzes produktiem:
"Reāli cīņa pret smēķēšanu un alkoholismu, pirmkārt, ir cenu politika. Otrkārt, ir reāli aizliegumi pēc vietām, kur to nevar lietot un daudzas tādas lietas."
Lai gan kopš 90.gadiem alkohola un cigarešu dārdzība ir krietni augusi visā Eiropā un arī Latvijā, pie mums cenas aizvien esot relatīvi zemas un tās vajadzētu palielināt. Tāpat uzskata Slimību profilakses un kontroles centrā.
"Ņemsim vērā to, ka 90.gados bija cita naudas vērtība, un pašlaik - ko nozīmē dārgi? Ar ko mēs salīdzinām? Latvijā ir ārkārtīgi lētas cigaretes, salīdzinājumā ar Lielbritāniju, Vāciju vai kādu citu [valsti]. Līdzīgi tas ir ar alkoholiskajiem dzērieniem, ja mēs salīdzinām ar Somiju vai Zviedriju," norāda centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis.
Cenas esot augušas, bet ne tik, cik gribētos. Mozgis pieļauj, ka kopumā tendences ir labvēlīgas arī tamdēļ, ka mainījies veids, kā jaunieši izklaidējas:
"Priecīgā ziņa, ka samazinās. Kādi tam iemesli? Nu, ticamākais iemesls ir tas, ka jaunieši pārsvarā vairs nekomunicē savā starpā tieši, bet gan virtuāli. Līdz ar to viņi atrodas telpās. Un ticamākais, ka tas īstais iemesls ir tieši šis, ka viņi komunicē virtuālajā vidē. Viņi ir aizņemti sociālajos tīklos, viņi ir aizņemti ar sevis uzņemšanu."
Atšķirībā no 90.gadiem pētnieki tagad analizējuši arī jauniešu atkarības no interneta un datorspēlēm. 78% starp 15 un 16 gadus vecajiem jauniešiem atzīst, ka regulāri izmanto sociālos tīklus. Pētījumi tāpat rādot, ka internets un komunikācija tiešsaistē veicina vientulību un izolāciju.
