Pētījums: 41% respondentu slēptu no sabiedrības psihisku slimību savā ģimenē

Latvijā veikta aptauja, kurā noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. 41% respondentu atzinuši, ka slēptu psihisku slimību, ja tā tiktu konstatētu ģimenē, liecina Slimību profilakses kontroles centra (SPKC) un pētījuma centra "SKDS" kopīgi veiktajā aptaujā. Lielākā daļa psihisku traucējumu ir sekmīgi ārstējami, teikts sociālās kampaņas "Nenoversies.lv" prezentācijā.

Prezentācijas ekrānuzņēmums no sociālās kampaņas "Nenovērsies.lv"

41 procents aptaujāto atzinuši, ka slēptu no draugiem un kolēģiem faktu par kādu ģimenes locekli, kuru piemeklējusi psihiska saslimšana, rāda SPKC un SKDS pētījuma dati. Mazāks iedzīvotāju skaits (37%) šādu informāciju neslēptu. 

Eiropas Savienībā vidēji katram trešajam iedzīvotājam konstatējama kāda psihiska vai neiroloģiska saslimšana, liecina pētījums. Latvijā 2012.gadā ar psihiskiem traucējumiem ārstēti 6,3 procenti iedzīvotāju, vēsta SPKC statistikas dati. 

Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem depresijas izplatība bijusi 6,7 procenti, taču šī slimība diagnosticēta vai ārstēta 2,7 procentiem iedzīvotāju.
.
Prezentācijas ekrānuzņēmums no sociālās kampaņas "Nenovērsies.lv"

Apsēžoties sabiedriskajā transportā blakus cilvēkam ar acimredzamiem psihiskās veselības traucējumiem, iedzīvotāji visbiežāk izvēlētos pārsēsties citā vietā (26%) vai arī paliekot sēžam turpat un novēršoties (26%). Gandrīz piektā daļa (18%) šo situāciju neuzskata par īpašu un neliktos ne zinis par blakussēdētāju. Vien 17 procenti mēģinātu saprast, vai nepieciešama palīdzība.

Divas trešdaļas (67%) respondentu uzskata, ka psihiski slimus cilvēkus sabiedrībā vērtē par zemu vai pat diskriminē, liecina Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) 2012.gada pētījums. 

Bijuši gadījumi, kad psihiatrijas pakalpojumu pacientu nevēlas laist pilnā autobusā, jo cilvēkiem esot bail un nācies saskarties ar negatīvu attieksmi, bieži pat no draugu un ģimenes puses. 

Atsevišķi pacienti uzsver, ka izjūt lielu ģimenes atbalstu, savukārt citi norāda, ka viņu ģimenes locekļi joprojām netic, ka vainojama ir garīgā slimība un
saka, ka persona ir vienkārši slinka vai arī simulē.

15% respondentu uzskata, ka galvenais psihisku saslimšanu cēlonis ir vājš raksturs.

Prezentācijas ekrānuzņēmums no sociālās kampaņas "Nenovērsies.lv"

Ja rastos aizdomas par psihiskās veselības traucējumiem, 68 procenti iedzīvotāju zinātu, kur vērsties pēc medicīniskās palīdzības, vēsta Veselības ministrijas atbalstītais pētījums. 

Vidēji katrs ceturtais iedzīvotājs dzīves laikā cieš no psihiskas vai neiroloģiskas saslimšanas, liecina Pasaules Veselības organizācija (PVO). Daļai saslimušo psihiski traucējumi izpaužas smagā formā, piemēram, smagas depresijas, šizofrēnijas, demences gadījumā. Tomēr lielākai daļai psihisko traucējumu ir pieejama efektīva ārstēšana, kura ļauj atlabt no saslimšanas, vai smagu traucējumu gadījumā, sadzīvot ar to. 

Lai nebūtu starp to ceturtdaļu, kas saskaras ar psihiskām saslimšanām, katrs var ievērot vairākus dzīves pamatprincipus. Nevajag aizmirst par nakts miegu, ēst veselīgi, nepārēsties un pārtikā lietot sabalansētu uzturu. 

Vingrošana palīdzēs attālināt depresiju. PVO iesaka vismaz 150 minūtes aerobas un fiziskas slodzes nedēļā. Ikgadējas medicīniskas pārbaudes - asins analīzes, ginekologa apmeklējums, prostatas specifisks antigēns, rentgens plaušām, kuņģa un zarnu trakta vēža skrīnings - palīdzēs laicīgi novērst nopietnas saslimšanas un uzlabot fizisko veselības stāvokli. Jāpievērš uzmanība brīdinājuma signāliem savā ķermenī, kā arī jāvalda pār stresu.

Mazās devās stress ir labs, taču igstošs stress ir toksisks. Katram ir jāsaprot savas robežas un resursus. Jārūpējas par savu emocionālo labsajūtu un jāvelta laiku sev, norāda sociālās kampaņas "Nenovērsies.lv" rīkotāji. Cilvēkiem ir jāpārdomā savas vērtības un mērķi, lai izvairītos no psihiskām saslimšanām.

Traucējumu gadījumā palīdzība meklējama pie ģimenes ārsta, psihiatra, psihoterapeita vai psihologa. 

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti