Pagājušā gada nogalē Eiropas Vides aģentūra publicēja pētījumu, kurā iezīmējās biedējošas tendences. Lielākajās Eiropas pilsētās liela daļa iedzīvotāju ir pakļauti veselībai bīstamam trokšņa līmenim, kas ir vairāk par 60 decibeliem. Kopā 125 miljoni eiropiešu cieš no vides trokšņiem. Galvenokārt troksni rada satiksme.
Katru gadu trokšņa piesārņojuma rezultātā Eiropā 43 000 cilvēku nonāk slimnīcās dažādu sirds slimību dēļ, secināts pētījumā. Visvairāk troksnim pakļauti ir iedzīvotāji Luksemburgā, Beļģijā un Šveicē.
Kā stāsta Latvijas Veselības inspekcijas Vides analītiķis Normunds Kadiķis, cilvēks pierod pie trokšņa, un tieši tad var sākties dažādas veselības problēmas:
"Ir zinātniski pierādīts, ja trokšņa līmenis ir pastāvīgi augstāks, kaut ap 70 – 75 decibeliem, un cilvēks ļoti labi adoptējas, pierod, viņš to neuztver, - tad ilgstošā iedarbībā var parādītes sirds un asinsvadu saslimšanas, var attīstīties bezmiegs, pavājinās darba spējas, rodas nogurums un tā tālāk."
Latvijā noteiktais atļautā trokšņa līmenis ir 60 decibeli dienas laikā un 30 decibeli nakts laikā. Pastāvīgs trokšņa monitorings Latvijā nenotiek, tomēr pastāv trokšņa modelēšanas kartes. Tās parāda, ka
Rīgā daudzviet trokšņa līmenis, lai gan nedaudz, tomēr ir augstāks par noteikto līmeni. Īpaši augstāks trokšņa līmenis, tāpat kā citur Eiropā, ir blakus galvenajām ielām.
Kā stāsta Normunds Kadiķis, ar troksni var cīnīties, mēģinot ierobežot tieši satiksmes troksni.
"Ja ap lielajiem autoceļiem var būvēt trokšņa aizsargbarjeras, kas gan dārgi izmaksājot, tad pilsētas ielās ir jādomā, kā savādāk to risināt. Iespējas ir kaut kādas maģistrālās ielas novirzīt nost, kur nav tik daudz dzīvojamās zonas, ierobežot kustības ātrumu un arī transporta veidu, piemēram, smagais transports nedrīkst braukt cauri pilsētas dzīvojamajām zonām un tamlīdzīgi. Tā kā, protams, visādi risinājuma veidi jau pastāv," iespējas ieskicē Kadiķis.
Cilvēki Veselības inspekcijā gan pārsvarā sūdzas nevis par satiksmi, bet gan par troksni iekštelpās dažādās kafejnīcās vai veikalos. Tad Veselības inspekcija pasūta mērījumus un tos vērtē.
Eiropas Vides aģentūra trokšņa samazināšanai iesaka vairākus pasākumus, kas galvenokārt ir dažādu regulu veidā. Piemēram, noteikt speciālas prasības autoriepām, lai tās padarītu klusākas. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība arī samazināja atļauto transportlīdzekļu motoru skaņas līmeni, tādā veidā cīnoties ar trokšņa piesārņojumu. Tomēr atļautais līmenis tika samazināts tikai par pāris decibeliem, un Vācijas Federālā vides aģentūra jau ir kritiski izteikusies par izmaiņām, jo tās nespēšot samazināt skaņas līmeni pilsētās.
