Rietumvidzemes mežsaimniecības plānotājs Ainārs Loks rāda palielu egli, kuras stumbra miza nograuzta vai no vienas vietas. Meža dzīvnieki jaunaudzes var izpostīt pat neatgriezeniski, sākot ar nelieliem stādiem, kuriem tagad no sniega redzama tikai galotnīte, līdz pat prāvam kociņam. Meža saimniekiem dzīvnieku nodarītie postījumi ir ievērojami. Piemēram, trīs gadus vecā jaunaudzē, ja rēķina augsnes sagatavošanu, stādus un to apkopšanas darbus, tie ir vismaz 600 lati hektārā.
Tāpēc, lai mazinātu zaudējumus, panākta vienošanās ar mednieku sabiedriskajām organizācijām par medību infrastruktūras izvietošanu. Kā stāsta Rietumvidzemes mežsaimniecības atbildīgais par medību jautājumiem Jānis Zālītis, tas vispirms ir mudinājums medniekiem neveidot meža dzīvnieku barotavas pie jaunaudzēm. Vēl viens mudinājums medniekiem arī nepiebarot dzīvniekus uz meža ceļa nomalēm.
Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis uzskata, ka panāktā vienošanās vispirms ir solis, lai apvienotu mednieku un mežsaimnieku intereses.
Bet ,runājot par dzīvnieku piebarošanu, - kamēr Vidzemes puses mežos ir vēl visai dziļa sniega sega, tā mednieku kolektīviem šobrīd ir galvenā aktualitāte.
