Sakrituši zari, sausās pērnā gada lapas un zāle, tā pašlaik ir pateicīga vide mežos, lai, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni, izceltos un mežu ugunsgrēki. „Viss sākas ar to, ka cilvēki dedzina sauso zāli, kūlu, un šie kūlas ugunsgrēki bieži pāriet mežu ugunsgrēkos. Visvairāk tas notek tieši pavasarī un var teikt, ka arī tagad tas jau ir sācies. Šobrīd zāle ir kā pulveris, un tas ir ļoti bīstami,” skaidro Dienvidlatgales virsmežniecības inženieris Viesturs Arbidāns.
Arbidāns arī stāsta, ka vēl divas dienas pirms mežos izsludināts ugunsnedrošais periods, un kopš sākušās dežūras ugunsnovērošanas torņos, Daugavpils novadā jau izcēlies pirmais mežu ugunsgrēks. „Tieši pirms šī ugunsgrēka cilvēkam palika slikti, viņš pīpēja, nokrita un no šīs cigaretes pacēlās liesmas un izcēlās ugunsgrēks. Cilvēks, iespējams, pat apdega, jo bija izsaukta arī ātrā palīdzība,” atzīmē Arbidāns.
Lai kontrolētu situāciju mežu ugunsbīstamības periodā, valsts meža dienests ik gadus piesaista papildspēkus. „Mums ir speciālas štata vienības, tieši šajā periodā mēs piesaistām jaunus cilvēkus, mežu ugunsdzēsējus, kuri šajā mežu ugunsbīstamības laikā ugunsgrēku dzēšanā strādā uz pilnu slodzi,” norāda Arbidāns.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) šis laiks saistās ar lielu izsaukumu skaitu, jo ar vien vairāk cilvēki dodas dabā, uz mežiem atpūsties. Lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, līdz ar maiju mežos noteikti vairāki ierobežojumi un aizliegumi.
VUGD Latgales reģiona dienesta sektora operatīvais dežurants Juris Borskis skaidro: „Tas, ka cilvēki raujas dabā, ir normāli, vienīgi šajā nav jāaizmirst par drošību. Lai pēc viņa, kad pēc atpūtas pamet mežu, nesāktos degšana. Tāpēc, ja esi mežā un gadījumā pārkāp tos aizliegumus, kuri izsludināti uguns nedrošajā laika, dari tā, lai pēc tevis mežā būtu viss kārtībā. Lai pēc tam nebūtu jābrauc ugunsdzēsējiem un jātērē valsts nauda.”
Sausā laikā pat mežā nomests izsmēķis var izraisīt ugunsgrēku, un kā liecina pieredze, mežu degšana rada zaudējumus. „Pirmkārt jau cieš dzīvnieki, visi tie kāpuriņi, vaboles. Otrkārt, nodegusī vieta, mežā zemsega tik drīz neatjaunojas, tam vajadzīgs laiks. Treškārt, ja meža zemsega sāk degt pamatīgi, tad liesmas var aiziet uz koku galotnēm. Ja tā vieta ir nomaļa, tad degšana tiek konstatēta diezgan vēlu, izdeg lielas platības, ja netālu ir kādas skujkoku jaunaudzītes, tad arī tās var izdegt. Un tad jau ir liela skāde. Tad jau mežiniekiem nāksies to visu atjaunot, un naudu būs jātērē priekš tā , lai viss taptu skaists un zaļš un dzīvībai atkal piemērots,” stāsta VUGD pārstāvis Borskis.
Par noteikumu neievērošanu mežu ugunsbīstamības periodā var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.
