"Manā skatījumā tas raksts ir tomēr nedaudz spekulatīvs. Un, ja mēs skatāmies uz ASV kopumā, tad viņiem patīk tiesu procesi un viss, kas ar to ir saistīts. Bet, ja mēs skatāmies uz kafiju kā uz kafiju,
pēc būtības pēdējie pētījumi pagājušajā, aizpagājušajā gadā liecina, ka, dzerot kafiju, mēs varam samazināt atsevišķu audzēju risku," teica gastroenterologs Aleksejs Derovs.
Pētījumos, kur uz žurkām pārbaudīta akrilamīda iedarbība, secināts, ka atsevišķos gadījumos tas varētu būt bijis audzēju veidošanās izraisītājs. Taču reālu pierādījumu, ka tieši kafija vai pats akrilamīds cilvēkam varētu veicināt vēža risku, nav.
"Žurka nav cilvēks. (..) Cilvēkiem ir pretēja rakstura pierādījums. Kafija stiprina asinsvadus. Arī agrāk sacīja: "vai, tev hipertonija, nedrīksti lietot". (..) Izrādās drīkst – pirmajā mirklī šķiet, ka dod, bet pēc tam kafija stabilizē spiedienu un var pat palīdzēt," teica gastroenterologs Anatolijs Danilāns.
Arī dietologs Andis Brēmanis norādīja, ka ir virkne citu pētījumu, kas liecina par labu kafijas dzeršanai ikdienā – tas mazina cirozes, žultsakmeņu riskus, palīdz aknu, asinsvadu veselībai, darbojas kā pretvēža faktors.
Reizēm šķiet, ka par bīstamu mūsdienās sauc teju visu, un patiesībā, ja neievēro mērenību, kaitīgs var būt pat dzeramais ūdens. "Ūdeni nevajag uzņemt strauji un daudz – daudz būtu vairāki litri īsā brītiņā (..)," piebilda Brēmanis.
Bet cik kafijas krūzes dienā veselam cilvēkam būtu uzskatāmas par mērenību?
"Ja cilvēkam ir laba sajūta, nekāda inde kafija nav. Kafiju var lietot četras reizes dienā," teica Danilāns.
