Lapenieku ciemata iedzīvotāju diskusijas ar Baložu komunālo saimniecību par notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu ilgst jau kopš marta, kad pēkšņi tika saņemti paziņojumi par līguma laušanu no šā gada 9. maija.
„No pašvaldības uzņēmuma puses viņš tiek lauzts, juridiski es uzskatu, ka to nevar lauzt. Viņu var lauzt tikai tā, kā to paredz likums un līgums. Tātad manu līgumu varētu lauzt tikai martā, un līdz tam to nevar lauzt, un es turpināšu maksāt,” strikts ir Lapenieku ciemata iedzīvotājs Gatis Līcis.
Komunālās saimniecības vadība gan uzskata, ka līgumi, kurus 2012. gadā noslēdza iepriekšējā vadība, esot pretlikumīgi jau no noslēgšanas brīža. SIA''BKS'' valdes loceklis Aigars Evardsons norāda, ka regulators nav izsniedzis licenci šādu darbību veikšanai, un otrs moments - ne īpašumā, ne valdījumā īpašnieki no Lapenieku ciemata nav nodevuši BKS rīcībā kanalizācijas caurules.
Centralizētie kanalizācijas tīkli ciematā izbūvēti pirms desmit gadiem, bet izmanīgu cilvēciņu veiklas shēmošanas rezultātā pašvaldībai pieder vien attīrīšanas iekārtas. Un, lai gan iedzīvotāji stāsta, ka ir devuši atļauju komunālajai saimniecībai pārņemt cauruļu sistēmu valdījumā, ar to vien ir par maz.
Jāpiebilst gan, ka kanalizācijas caurules valdījumā ir nodotas uzņēmumam SIA''Zeltenieki'', ar kuru sazināties neizdevās, bet iedzīvotāji skaidro, ka vairākus gadus ''Zeltenieki'' arī darbojušies kā starpnieks starp kanalizācijas notekūdeņu radītājiem un attīrītājiem. Un arī šobrīd kā vienīgais risinājums tiek piedāvāts slēgt līgumus ar SIA ''Zeltenieki'', kam iedzīvotāji nepiekrīt.
„Tāpēc, ka mēs, iedzīvotāji, sapratām, ka''zeltenieki'' iekasē naudu, bet tālāk nemaksā pašvaldībai. Iznāk tā, ka faktiski tā starpība paliek viņu kabatās un viņi nepilda savas uzņemtās saistības,” saka Askolds Valbahs.
Baložu komunālās saimniecības valde nenoliedz, ka uzņēmums ir parādā 17 000 eiro, tomēr turpināt izmantot viņu pakalpojumus esot vienīgais risinājums. Par parāda atmaksu esot panākta vienošanās, un vienmēr jau pastāvot iespēja tiesāties. Lapenieku iedzīvotāji gan ir pārliecināti, ka tā atkal ir tikai shēma, lai kāds varētu dzīvot zaļi uz pašvaldības rēķina.
