Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Lai tas nenotiku,
ir jādzer daudz ūdens. Tas ir pirmais, ko stāsta ārsti, jautāti par to, kā pareizi rīkoties karstā laikā.
Karstumā ķermenis daudz ātrāk dehidrējas jeb izdala ūdeni no ķermeņa, tāpēc, nelietojot pastiprināti ūdeni, cilvēks tiek pakļauts atūdeņošanās riskam, stāsta ģimenes ārste Ligita Vulfa:
''Tas varētu būt ūdens, tā varētu būt tēja, minerālūdens, tas nu būtu gaumes jautājums. Tās, protams, nebūs sulas saldas. Pārsvarā mēs orientējam uz ūdeni un nesaldinātām tējām. Nevar atdzerties no saldinātiem dzērieniem. No parasta ūdens, ja tas vēl ir viegli gāzēts ūdens un ja nav problēmu ar kuņģi, var atdzerties tīri labi. Kā mēs mediķi parasti iesakām - divus līdz trīs litrus dienā; es domāju, vismaz vēl divas, trīs glāzes vairāk izdzert, to jau var.''
Vulfa arī stāsta, ka
vislabāk ir veldzēties ar ūdeni istabas temperatūrā. Var arī lietot aukstu ūdeni, tomēr tad pastāv risks saslimt, jo kaklam nepatīk strauja temperatūras maiņa.
Ārste neiesaka veldzēties ar alkoholiskajiem dzērieniem, jo efekts būtu tieši pretējs. Lai gan ārā ir karsts, tomēr nav ieteicams uzturēties tikai iekštelpās.
''Protams, jums būtu jāizmanto cepures, lietussargi vai kaut kādas ēnainas vietas, nojumes. Nav tā, ka jāsēž mājās, jo Latvijā jau pārsvarā mums nav dzīvokļos kondicionieri, līdz ar to, iespējams, ka tur temperatūra ir lielāka nekā ārā. Un tur vēja nav, tā kā telpas jāvēdina, var uztaisīt kādu caurvēju,'' iesaka Vulfa.
Dienā, kad ārā temperatūras stabiņš ir pietuvojies plus 30 grādiem, Rīgā gan pie Daugavas, gan parkos no saules slēpjas vai tieši pretēji - to bauda - daudz cilvēku. Uzrunātie atzīst, ka karstajā laikā piedomā pie tā, lai karstums tiem nekaitētu.
''Dzeram daudz ūdeni, protams, lietojam aizsargkrēmus, īpaši bērniņam. Cenšamies tikt pie ūdens, jo tur vienmēr ir nedaudz vēsāks. Un cenšamies pārāk daudz arī neatrasties saulē, jo tomēr viņa ir spēcīga. - Kaut ko pastrādāju, skaidrs, ka agri no rīta vai vēlā vakarā, bet karstā laikā labāk noslēpties. Gaiša cepure, balta, tā nepievelk, vieglu apģērbu, cita man nekā nav. Ar ūdeni ir tā, ka sāks dzert, nevarēs atdzerties. - Es eju no rīta dušā, tikko atnāku mājās, atkal dušā.''
Arī apģērbam jābūt tādam, kas neļauj ķermenim sakarst. Vislabāk izmantot gaišas krāsas apģērbu, kurš elpo un ir no dabīgiem materiāliem. Citādāk efekts būs pretējs un ķermenis tikai vēl vairāk uzkarsīs. Šeit īpaša uzmanīgiem ir jābūt zīdaiņu vecākiem.
Zīdaiņi ir starp tām grupām, kas visvairāk tiek pakļauti sakaršanai, ja tos saģērbj nepiemēroti laika apstākļiem,
norāda Vulfa:
''Normāls zīdainis tiek barots ar mammas pienu. Tad, kad ir tik ļoti karsts, kad ir virs 30 grādiem, tad droši vien var iedot nedaudz arī padzerties ūdeni, nedaudz. Lai gan normālos laika apstākļos to nerekomendē. Varbūt nevajadzētu zīdaini mīcīt pa rokām, jo tāpat ir karsts. Un, ja mēs viņu ņemam rokā, tad tas varētu būt ar kaut kādu autiņu, lai kaut kas ir starpā starp ķermeņiem.''
Ģimenes ārste arī norāda, ka
nepietiek ar to, ka cilvēks veldzējas pie ūdeņiem. Tieši pretēji – ūdens klātbūtne pastiprina saules iedarbību, jo saules stari atstarojas pret ūdens virsmu.
Uzmanīgiem jābūt arī tiem cilvēkiem, kuri strādā fizisku darbu un to dara ārpus telpām, stāsta Vulfa. Viņiem biežāk jāņem atelpas brīži un arī jālieto daudz ūdens. Uzmanīgiem karstajā laikā jābūt arī senioriem.
''Cilvēkiem gados es laikam tomēr ieteiktu turēties tuvāk pie mājas un ierastiem apstākļiem. Ja tas iespējams, tuvāk pie mājas. Lietot savus medikamentus. Un necensties strādāt dārzā un darīt fiziskas aktivitātes, kas to grūtumu tikai pastiprina,'' saka Vulfa.
Ārste atklāj, ka bieži vien cilvēki sakarst vai gūst saules dūrienu, ja pārāk vieglprātīgi izturas pret karstumu. Tas ir bīstami. Pārkarsušam cilvēkam var palīdzēt, to aizvedot uz ēnaināku vietu, dodot dzert ūdeni un vēdinot viņu. Var arī tam uzklāt mitru dvieli. Bet, ja pārkarsušā cilvēka veselības stāvoklis neuzlabojas – strauji uzkāpj temperatūra un parādās drebuļi, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums – obligāti jāzvana 113 un jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi atgādina – pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, jādodas pie dežūrārsta vai uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros un nakts stundās (plkst. 17:00 – 08:00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu var saņemt, zvanot uz konsultatīvo tālruni 66016001.
