Visvairāk pērno zāli patlaban dedzina Latgalē un Rīgas reģionā. Ugunsgrēki bijuši vērienīgi, jo glābēji liesmas dzēš visas dienas garumā. Uguns izplatību veicina arī siltais vējainais laiks. 15.martā jau fiksēti 110 pērnās zāles degšanas gadījumu, tāpēc ir bažas, ka varētu tikt pārspēts aizvadītajā diennaktī reģistrētais šī gada rekords - 155 kūlas ugunsgrēki vienā dienā.
Vairākās vietās kūlas dedzināšana izraisījusi arī ēku aizdegšanos. Jēkabpilī, degot diviem hektāriem kūlas, aizdegušies arī vairāki šķūņi, Siguldā nodegusi kāda neapdzīvotai māja, bet Olainē – garāža.
Bez degošo platību īpašnieku atbildības, arī pašvaldībām ir liela loma cīņā ar pērnās zāles dedzinātajiem, Latvijas Radio skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste.
Zemei arvien vairāk izžūstot, pieaug arī iespējamība, ka uguns no pērnās zāles laukiem varētu pārmesties arī uz mežiem. Viena jaunaudze šogad jau nodegusi.
Ziņots, ka 14.martā VUGD devies arī 15 glābšanas darbu izsaukumos, starp kuriem bijis arī negadījums Upīškalnā Kuldīgas pusē, kur kāds vīrietis bija uzkāpis 215 metru augstā tornī un saviem spēkiem nav spējis tikt lejā.
