Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka joga ļauj ikvienam izkustēties un novērst bezdarbību, kas esot viens no desmit visbiežākajiem veselības traucējumu un pat nāves cēloņiem.
Šajā senajā indiešu meditācijas un vingrošanas veidā iesaistās dažādu vecumu cilvēki ar dažādām interesēm un fiziskām spējām. Dažus interesē jogas senlaicīgās tradīcijas, un viņi cer attīstīt savu garīgo pasauli. Citi vienkārši vēlas fiziski izkustināt savu ķermeni.
“Joga palīdz man relaksēties, uzturēt sevi formā un atbrīvot prātu, lai saprastu, kas tieši notiek manā dzīvē. Es to salīdzinu ar datora restartēšanu – joga palīdz man sevi restartēt,” stāstīja jogas entuziaste Eimija Makjūena.
Viens no iemesliem, kāpēc joga šķiet tik populāra, ir tas, ka tā ir piemērota ikvienam. “Joga man rada patīkamu māju sajūtu. Tā man palīdz atrast dzīves mērķi un liek man justies dzīvai. Es cenšos iesaistīt arī citus jogā, jo tā ir ļoti ietekmējusi manu dzīvi,” norādīja jogas entuziaste Joska Boša.
Jogas pasniedzēji uzskata, ka dzīve lielā pilsētā rada vēlmi iesaistīties jogā.
“Dzīvojot pilsētā, cilvēki atsvešinās no pašu ķermeņiem. Viņi vienmēr ir savienoti ar saviem telefoniem un e-pastiem. Tāpēc, manuprāt, joga ir kļuvusi par daudz fiziskāku aktivitāti, jo tas ir tas, kas mūsdienu sabiedrībai vajadzīgs – apvienot savu prātu ar ķermeni,” stāstīja jogas nodarbību vadītāja Anna Ešbija.
Jogas centrā “Triyoga” tiek piedāvāti dažādi jogas veidi, lai katrs varētu atrast to, kas patīk un ir vislabāk piemērots. “Es uzskatu, ka tad, ja tu kaut kam tiešām tici, tu vari sasniegt jebko. Kad mēs atvērām šo centru 2000. gadā, Londonā jau bija divi citi jogas centri, bet tie piedāvāja tikai vienu konkrētu jogas stilu. Mēs izvēlējāmies atšķirties, piedāvājot dažādus stilus,” stāstīja jogas centra “Triyoga” dibinātājs Džonatans Satins.
Viņu centrs esot palīdzējis daudziem cilvēkiem saprast, ka joga nav tikai sēdēšana uz paklājiņa ar aizvērtām acīm – tā palīdz arī uzlabot savu fizisko formu. Kopš šī centra atvēršanas Satinam jau pieder trīs centri Londonā, kuri turpina attīstīties.
“Jogai ir tikpat daudz veidu, cik ir cilvēku, kas to apgūst. Ir atsevišķi veidi invalīdiem ratiņkrēslos un vecākiem cilvēkiem. Katrs var atrast veidu, kas der tieši viņam.” norādīja Ešbija.
Joga palīdz apvienot prātu ar ķermeni, senatnīgo ar mūsdienīgo, domu un rīcību, cilvēku un dabu. Jogas lietpratēji cer, ka gadu laikā arvien vairāk cilvēku iesaistīsies šajā aktivitātē, lai mūsu dzīvesstili būtu harmonijā ar dabu un pasauli mums apkārt.
