Vēl pirms simts gadiem neviena lauku sēta nebija iedomājama bez pirts, un tai bija vairāki uzdevumi. Cilvēka mūžs šeit sākās un šeit arī beidzās. Pirtis bijušas arī ķermeņa un gara atveseļošanas vieta. Mūsdienās šie uzdevumi sadalīti starp medicīnas iestādēm un SPA centriem, tomēr aizvien vairāk atdzimst arī senās pirts tradīcijas.
“Šobrīd mēs uz pirti neejam mazgāties. Caur pirti mēs attīrām savu ķermeni gan fiziskajā plānā. Paskatieties, kas ir lielveikalos, ko mēs ēdam,tas viss jādabū kaut kā no organisma ārā,” saka Praktiskās pirtniecības skolas vadītājs Romualds Amsters.
Lai gan nav precīzas statistikas kurā reģionā pirtis mūsdienās ir populārākas, visvairāk pirtnieku sastopami Vidzemē un Latgalē, bet vismazāk Zemgalē, tāpēc biedrības ''uzmet garu'' organizētais pirtnieku festivāls šoreiz notiek pašā Zemgales centrā Jelgavas novadā, kur uzslietas astoņas dažādas pirtis.
“Mēs esam aizmirsuši daudz sakrālu un varbūt ezotērisku zināšanu, kas ir saistītas ar pirti un tam visam šobrīd būtu īstais brīdis sākt atdzimt,” skaidro pasākuma rīkotājs Guntis Vītoliņš.
Mūsdienās latviešu tradicionālajai pirtiņai ir vēl kāds uzdevums - kļūt par tūristu iecienītu galamērķi, un pieredzējušie Vidzemes pirtnieki stāsta, ka soli pa solim uz to ejot. “Mazs bērns biju. Atceros braucām no laukiem uz Rīgu un tad bija sajūta - jāapēd saldējums citādi nav sajūtas, ka esi bijis Rīgā.
Esi apēdis saldējumu - esi bijis Rīgā, un tad šiem ārzemju tūristiem būtu jāiepotē šāds pats - biju Latvijā, biju pirtī, esmu bijis Latvijā, pirtī neiegāju, nebiju Latvijā,” salīdzina pirtsskolas direktors Vilnis Lejnieks.
Plānots, ka ainaviskajā vietā pie Nākotnes ezera pirtnieki turpmāk varētu tikties katru vasaru.
