Aizliegt cigarešu tirdzniecību jauniešiem līdz 21 gada vecumam, aizliegt smēķēšanu publiskās vietās, ja apkārtējie pret to iebilst, kā arī aizliegt tabakas izstrādājumu tirdzniecību valsts un pašvaldību iestāžu teritorijā - tie ir galvenie ierobežojumi, kas iestrādāti topošajos likuma grozījumos. Kā Saeimas komisijas sēdē atklāja viens no ierobežojumu kaismīgākajiem atbalstītājiem, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis Pēteris Apinis, viens no galvenajiem grozījumu mērķiem ir vērsties pret pasīvo smēķēšanu un nostiprināt likumā principu, ka nesmēķētāju intereses ir jāvērtē augstāk, nekā smēķētāju intereses.
„Tātad pats pamatprincips - mēs esam vienojušies, ka mēs no daudzām citām lietām atsakāmies, ka mums interesē Latvijā viens pamatprincips. Ja mēs zinām, ka sekundārie dūmi, pasīva smēķēšana izraisa cilvēku veselības traucējumus, slimību un nāvi, pie tam - ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām (tas ir visā pasaulē labi zināms un pierādīts). Tad cilvēka tiesības nesaslimt ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām ir prioritāras pret cita cilvēka smēķēšanas tiesībām. Un pie šādiem spēles noteikumiem jebkuram citam, lai viņš smēķētu kāda klātbūtnē, jāsaņem šī atļauja,” stingri pārliecināts ir Apinis.
Tiesa gan, jau vairāki likuma ierosinājumi izpelnījušies asu kritiku. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns pievērš uzmanību - ja likums tiks pieņemts esošajā redakcijā un netiks veikti attiecīgi grozījumu citos likumos, izveidosies visai absurda situācija, ka jaunieši ir tiesīgi smēķēt jau no 18 gadiem, bet iegādāties cigaretes tikai no 21 gada vecuma.
„Ko tad darīt cilvēkam, kurš ir sācis smēķēt un smēķē šajā laika posmā? Aizliegts viņam nav, bet nopirkt nedrīkst. Tātad viņš var iegādāties ar trešo personu starpniecību, kas nav normāla prakse, vai arī plauks nelegālā tirdzniecība, kas ir pavisam nenormāla prakse. Līdz ar to mūsu ieskatā - tas radīs šo plaisu, un tad vai nu jānosaka smēķēšanas aizliegums no 21 gada vecuma pilnībā, vai nu arī tad jāļauj cilvēkam legāli iegādāties to, ko viņš legāli drīkst lietot,” secina Leiškalns.
Savukārt Tieslietu ministrija pieprasa, lai ierobežojums tabakas tirdzniecībai valsts iestādēs netiktu attiecināts uz ieslodzījuma vietām, jo, kā prognozē ministrijas pārstāve Oksana Kulakova, šāds aizliegums cietumiem radītu nemieru draudus:.
„Latvijas cietumos gan apcietinātajām, gan notiesātajām personām nav iespējams saņemt tabakas izstrādājumus ar pienesumiem sūtījumiem, tos ir iespējams iegādāties tikai cietumā esošā veikalā. Un attiecīgi, lai nepieļautu iespējamās masu nekārtības Latvijas ieslodzījuma vietās, mums ir nepieciešams iekļaut arī tiesību normu, kas nosaka piekrišanu tirgot tabakas izstrādājumus cietumos, tieši tajos cietumos, kur ir izvietoti pilngadīgi ieslodzītie.”
Saeimas deputāti gan neslēpj, ka ir pārguruši no daudzajiem iesaistīto pušu iebildumiem, un gala lēmumu par to, kādi ierobežojumi likumā tiks noteikti, vēlas pieņemt pašu lokā tuvākajās nedēļās.
„Likumdevējs ir šeit, līdzīgi kā citos likumos, un politiķi ir šeit, lai mēs pieņemtu šos lēmumus. Mēs nevaram teikt, ka mēs būtu kaut kādā veidā vienas vai otras lobiju organizācijas ietekmēti pieņēmuši šeit lēmumus. Taisām slēgto sēdi, mums ir pietiekami informācija, un lemjam par katru priekšlikumu, tikai mēs, un tad jau likums ies uz priekšu. Ja mēs turpināsim ar šādām atklātām cirka sēdēm, mēs nekad netiksim uz priekšu,” komentē deputāte Elīna Siliņa.
Ar likuma grozījumiem arī paredzēts uzlikt par pienākumu pārdevējiem veikalos no tabakas pircējiem līdz pat 25 gadu vecumam pieprasīt personu apliecinošus dokumentus.
