Gaujā notiek lielākie tīrīšanas darbi kopš 2006.gada

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

165 maisi ar atkritumiem, pudeles, pat vecas mašīnas vraks un riepas – tādi rezultāti bija Gaujas tīrīšanai pirms septiņiem gadiem. Bet kāda šī „raža” būs šogad? To varēs vērtēt pēc tam, kad noslēgsies šoruden uzsāktā Gaujas tīrīšana, kas norit ar Vides aizsardzības fonda atbalstu, Gaujas nacionālā parka teritorijā  posmā no Valmieras līdz Murjāņiem.

Bet arī tagad, jau pirmajās upes tīrīšanas dienās, jāsecina, ka atkritumu maisi tukši nepaliks.

Braucot divās laivās pa Gauju, tiek savākti gan upē, gan tās krastos esošie atkritumi. „Redz, kur kaut kāda lupata,” vīri runā savā starpā.

Upes tīrīšana norit Gaujas nacionālā parka teritorijā, bet, kā atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts, šāds darbs būtu nepieciešams visā upes garumā. „Gauja ir viena no tām Vidzemes upēm, kas ļoti intensīvi tiek apmeklēta gan pavasarī, gan vasarā. Līdz ar to veidojas dažāda veida liekais atlikums, ko mēs savācam,” stāsta Zīverts.

Šāda Gaujas tīrīšana notiek ne pirmo reizi, tiesa gan no iepriekšējās ir pagājuši jau septiņi gadi. Projekta vadītājs Māris Mitrevics uzsver, ka šis darbs ir ne tikai Gaujas, bet arī Baltijas jūras labā. „Tā, ka profesionāli tīra četri vīri divās laivās… tā nav darīts vismaz no 2006.gada. Tā vajadzētu katru gadu. Tā mēs cīnāmies pret Baltijas jūras piegružošanu,” norāda Mitrevics.

Ne jau pirmo reizi piedaloties Gaujas tīrīšanā, Mārim Mitrevicam ir arī savi secinājumi par to, kas tad ir galvenie upes piesārņotāji un ne jau ūdenstūristi ir galvenie grēkotāji.

„(..) Lielākā raža tomēr nāk no pilsētām. Iepriekšējo gadu pieredze rādīja, ka zem Valmieras, zem Cēsīm, zem Līgatnes, zem Siguldas tā manta ir daudz vairāk un, jo tālāk no pilsētas prom, jo mazāk,” stāsta Mitrevics. Kā savdabīgāko atradumu viņš min automašīnu, divus galvaskausus, bērnu ratiņus un citus priekšmetus.

Darbs gan nerit tik ātri, jo vispiņķerīgāk ir savākt koku sanesumos ieķērušās pudeles un citus atkritumus.

Pirmajā dienā jau savākti 16 maisi ar atkritumiem, lielākā daļa  no tiem ir upē samestās  plastmasas, lielās alus pudeles, tām seko alus skārdenes un stikla pudeles.

Atrastas arī sešas pudeles ar tajās ievietotiem vēstījumiem, piemēram, ar sveicienu prezidentam Andrim Bērziņam un arī ar jaunās sievas zvērestu būt uzticīgai. Bet kopumā secinājums, lai arī, ko likt atkritumu maisos vēl netrūkst, tomēr upe un tās krasti kļūst  tīrāki.

Šonedēļ Gaujas tīrīšanas darbi turpināsies.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti