Ārste norādīja, ka Latvijā un citās Eiropas valstīs helikobaktērijas infekcija ir izplatīta. Tās rezultātā var rasties kuņģa gļotādas iekaisums jeb gastrīts, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas. "Principā šīs visas trīs lietas mēs, gastroenterologi, izskatām saistībā vienu ar otru, jo helikobaktērijas infekcija praktiski visiem indivīdiem, kas ir inficējušies ar šo infekciju, uztur pastāvīgu hronisku gastrītu," sacīja Vilkoite.
Var izārstēt
Pēc gastroneteroloģes teiktā, ļoti bieži pacienti sūdzības šādos gadījumos nemaz nejūt, – viņiem nav ne diskomforta, ne sāpju, ne sliktas dūšas līdz brīdim, kamēr iekaisums nepaasinās un neattīstās jau agresīvāki bojājumi, piemēram, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, vai arī smalkāki bojājumi jeb tā dēvētās erozijas, kuras ārsti redz endoskopiski.
Vilkoite uzsvēra: "Jebkurā gadījumā helikobaktēriju ir rekomendēts ārstēt. Ārstēšana notiek divu nedēļu laikā ar antibiotikām, un parasti rezultāts ir ļoti pozitīvs. Mēs zinām, ka 93% līdz pat 98% gadījumu ar pašreizējo Latvijā pieejamo terapiju mēs varam pacientus izārstēt."
Pacientiem pēc ārstēšanas obligāti būtu jāveic kontroles tests un jāpārbauda – baktērija ir izārstēta vai tomēr tā palikusi neskarta kuņģa gļotādā, kad būtu jādomā par tālāku ārstēšanu.
Ārste kā kontroles izmeklējumu minēja helikobaktērijas elptestu, kas ir precīzs un drošs izmeklējums. Tāpat ir iespējams arī otrs izmeklējums – antigēna noteikšana pacienta fēcēs, – arī tas ir informatīvs, drošs un arī lēts izmeklējumus.
Ja ilgstoši neārstē
Ilgtermiņā helikobaktērijas infekcija kuņģa gļotādā var attīstīt hronisku atrofisku gastrītu jeb kuņģa gļotādas virsējo slāņu atrofiju, kā arī radīt kuņģa gļotādas šūnu izmaiņas, kas ilgstošā laika periodā atsevišķiem pacientiem var novest pie kuņģa vēža attīstīšanās. "Šajās plānajās gļotādas zonās normālā gļotāda var tikt aizvietota ar šūnām no tievās zarnas, ko mēs saucam par intestinālu metaplāziju. Šādas izmaiņas kuņģa gļotādā mēs saucam par pirmsvēža izmaiņām un šādiem pacientiem tiek pievērsta īpaši rūpīga uzmanība, jo viņi ir paaugstināta riska grupā saslimt ar kuņģa vēzi," skaidroja gastroenteroloģe.
Viņa uzsvēra, ka Latvijā lielākā daļa kuņģa vēža gadījumu pacientiem attīstās tieši no hroniski neārstētas helikobaktērijas infekcijas.
Vilkoite mudināja pacientus: "Ja jūs zināt, ka jums šāda infekcija ir, vai arī jums ir mazākās sūdzības no gremošanas trakta puses, – sāpes, diskomforts, slikta dūša – noteikti veiciet kuņģa izmeklējumu jeb gastroskopiju. Noskaidrojiet, vai jūsu gadījumā šī infekcija kuņģī jums ir, un noteikti apspriediet ar savu ģimenes ārstu vai gastroenterologu ārstēšanas iespējas, tādā veidā pasargājot sevi no onkoloģiskas slimības attīstības kuņģī."
