Sadaļas Sadaļas

Ar nobirušajām lapām cīnās gan pašvaldības, gan privātmāju īpašnieki

Šķiet, it īpaši šogad koku lapas ir kā izkaltas no zelta un saulē mirdz košāk kā citus rudeņus. Taču ne visi priecājas par skaisto lapkriti. Nokritušo lapu savākšana sagādā galvassāpes gan sētniekiem, gan privātmāju īpašniekiem.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Uldis Kondratovičs lapas uz sārta gan neiesaka likt, jo tādā veidā tiek sadedzināts labs potenciālais mēslojums un piedūmots pagalms.

Profesors saka, ka rudenī lapas krāsojas visdažādāko iemeslu dēļ. Auga daļu krāsu nosaka pigmentu klātbūtne, piemēram, zaļo krāsu ietekmē hlorofils, kas ir ļoti svarīgs kā fotosintizējošais pigments. Un noārdoties zaļajai krāsai, parādās cita pigmentu klātbūtne. „Rudenī, atkarībā no vides apstākļiem, vai nu tās ir kaut kādas zemākas vai izteiktas temperatūras svārstības," klāsta Kondratovičs un piebilst: "Hlorofīlam noārdoties, var sākt parādīties dažādu citu pigmentu klātbūtne, kādi ir, piemēram, karatinoīdi, kuri nosaka visādas dzeltenās oranžās, sarkanās nokrāsas. Pie vainas ir pigmenti."

Šogad īpaši aktīvs ir ksantofīls - pigments, kas augu šūnām piešķir dažādus dzeltenos toņus. Biologs tam nespēj rast skaidrojumu, taču pieļauj, ka tas ir laika apstākļu dēļ. Savukārt, pašu lapu krišanu no augu uzbūves viedokļa nosaka lapas atdalītāja zonas veidošanās. „Tā pavisam vienkārši izsakoties no augu uzbūves viedokļa, lapas nokrīt tāpēc, ka starp lapas kātu un stumbru pazūd kontakti, kuri nodrošina šūnu sastiprināšanos. Respektīvi, kāts vairs neturas pie stumbra, bet [rodoties] kaut kādam pieskārienam - lietum vai vējam, tā lapiņa nokrīt," norāda Kondratovičs.

Ar nokritušajām lapām cīnās ne tikai sētnieki, bet arī privātmāju iedzīvotāji, kuri izvēlas dažādus paņēmienus, kā no tām atbrīvoties - veido komposta kaudzes, dedzina vai pārvērš mulčā. „Manai mammai ļoti patīk dedzināt lapas, un brīvdienās tas ir ne jau tā kā rituāls, bet mēs neuzskatām, ka lapas ir kaut kas toksisks, vai ka tur plastmasu dedzinām vai riepas. Lapas tāpat no dabas nāk, un sadegot it kā nekādi ļauni dūmi neizplatās. Vienīgi svētdienās, ja cilvēki liek mazgāt veļu vai savus baltos kreklus, tad tā „neforši", ja tie žūst un nāk lapu dūmi virsū. Jo komposta kaudzē diezgan ilgi, kamēr viņi sapūst, un mums nav tik daudz vietas, kur viņas visas salikt," saka viena no privātmāju saimniecēm Krista.

Lai gan profesors Uldis Kondratovičs uzskata, ka lapu dedzināšana nav kaitīgāka par malkas dedzināšanu, viņš tomēr labāk iesaka veidot kompostkaudzi, jo lapu sastāvā ir būtiski barības elementi lauksaimniecības kultūrām.

Ja lapas ir pilnīgi normālas, rudenī sažuvušas, nokritušas un sagrābjamas, tad tas ir ideāls materiāls kompostēšanai," saka Kondratovičs.

Arī vairākas pašvaldības rūpējas par apkārtējās vides sakopšanu un eko atkritumu lietderīgu izmantošanu. Piemēram, Valmierā lapu dedzināšana ir aizliegta. Taču jau septīto rudeni pēc kārtas notiek ikgadēja zaļo atkritumu savākšanas akcija. „Tās laikā valmierieši var visus zaļos atkritumus un lapas, smalkus zarus, zāli, augļus dārzeņus, nogādāt uz mūsu apkritumu apsaimniekošanas organizācijas ZAO eko laukumiem," stāsta Kristīne Melece, Valmieras pilsētas pašvaldības vides komunikācijas speciāliste.

No savāktajām lapām pēc tam tiek veidots komposts. Arī Rīgā jau otro gadu notiek organizēta lapu izvešana no tām apkaimēm, kur ir privāto dzīvojamo māju īpatsvars - Mārupe, Berģi, Teika, Mežaparks un citi rajoni. Savāktos atkritumus nogādā biomasas pārstrādes vietā Getliņu izgāztuvē. „Tieši tā, tas tiek nogādāts SIA „Getliņi Eco", tiek pārstrādāts kompostā, tātad viss notiek videi ļoti draudzīgi," stāsta Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs.

Tāpat arī Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri nevēlas veidot komposta kaudzes savās teritorijās ir iespējas nodot zaļos atkritumus. Ja iedzīvotāji nevēlas veidot kompostkaudzes savās teritorijās, tad ir iespēja pie Jūrmalas pilsētas vienotā apsaimniekotāja SIA „Eco Baltija Vide" iegādāties 120 litru maisu lapām. Un to bezmaksas izvešanu nodrošina atkritumu apsaimniekotājs," norāda Jūrmalas Domes pārstāve Zanda Sapronova.

Lai bez bažām izbaudītu rudeni, koku lapas ieteicams kompostēt, tādejādi iegūstot lietderīgu mēslojumu, vai arī nodot atkritumu apsaimniekotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt