ĪSUMĀ:
- Aknas atindē un izdala no organisma toksiskās vielas. Ja tās nestrādā kā nākas, toksīni nonāk asinīs.
- Aknas ražo olbaltumvielas, ogļhidrātus, žulti, taukus, vitamīnus un fermentus. Šo funkciju aizstāt nevar.
- "Detoksi" un dažādas attīrīšanas metodes aknu veselībai nepalīdz.
- Profilaktiski jāveic aknu veselības pārbaudes. Visprecīzāk to darbību atspoguļo ALAT analīzes.
- Ar hepatītu inficēties var ārkārtīgi viegli, riska grupā ir visi pieaugušie.
- Dzeltena ādas nokrāsa hepatīta slimniekiem ir reti, ierasti saslimšana norit bez simptomiem.
Aknas – tikpat svarīgas kā sirds
"Lai arī sakām [daudzskaitlī] – aknas, cilvēkam ir tikai viena akna, kas sadalīta divās daivās un vairākos segmentos. Ja tā tiek skarta kādas slimības dēļ, mums nav otras, kas var pasargāt vai aizvietot, līdzīgi, kā var būt nierēm dažos gadījumos, jo nieres mums ir divas," atzina Tolmane.
Aknas ir ļoti svarīgs orgāns cilvēka organismā. Ne velti tās dēvē par organisma lielāko laboratoriju – tās ražo ļoti daudz mūsu organismam nepieciešamo vielu.
"Aknas arī atindē, izdala no organisma daudz toksisko vielu. Līdz ar to aknām, ja tās ir slimas, mēs nevaram pielietot tādas metodes, kā, piemēram, nierēm dialīzi, kad mēs dializējam pacientu ilgstoši, pat gadiem, tā aizstājot nieru funkciju. Aknu sintēzes funkciju faktiski neviens aparāts nevar aizstāt.
Ja aknas ir slimas un neražo olbaltumvielas, ogļhidrātus, žulti, taukus, vitamīnus, fermentus, nekas to aizstāt nevar," uzsvēra Tolmane.
Ja aknas neveic savas funkcijas pilnvērtīgi, tad visi toksīni plūst pa asinīm, netiek atindēti, un cilvēkam kļūst grūtāk koncentrēties, domāt, parādās apziņas traucējumi.
"Protams, kardiologi varētu iebilst, bet es teiktu, ka aknas ir ļoti, ļoti svarīgs orgāns mūsu organismā, un tikpat svarīgs kā sirds, kā visi pārējie orgāni," secināja Tolmane.
"Detoksi" nav nepieciešami
Labu gribot, lai palīdzētu "aknām attīrīties", cilvēki izmanto dažādas sociālajos tīklos plaši reklamētas metodes, tostarp dažādus speciālus "detoksus". Patiesībā nekas tāds nav nepieciešams.
"Tas ir ļoti liels pārspīlējums, un cilvēki tiešām iet uz dažādām procedūrām, ieskaitot pat tādu šausmīgu un nevajadzīgu lietu kā klizmām un tīrīšanām. Tas nav vajadzīgs. Mūsu organisms ir iekārtots tā, ka tas pats attīra sevi tik, cik tas ir nepieciešams.
Tādas speciālas eļļu dzeršanas, klizmošanās un badošanās attīrīšanās dēļ nav nepieciešamas. Organisms attīra sevi pats," uzsvēra Tolmane.
Šādas metodes nepalīdzēs arī tad, ja aknas ir slimas un nepilda savas funkcijas. Ārste norādīja, ka, piemēram, klizma tiek veikta ārkārtīgi retos gadījumos, bet tad tas notiek ārstnieciskos nolūkos, nevis, lai "uzlabotu organismu" vai "attīrītos".
"Atcerieties, lūdzu, to, – ja aknas ir veselas, mums visa attīrīšanās notiek, un nekādas papildu metodes no malas nevajag. Izņemot to, ka jādzīvo veselīgs dzīvesveids, jālieto veselīgs uzturs, jāsporto, jāpriecājas un jāgūst pozitīvas emocijas. Tas viss mūsu organismu attīra un sakārto," norādīja Tolmane.
Tas, ko var veikt, ja rodas bažas par aknu veselību, ir profilaktiskas pārbaudes, atgādināja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko.
"Daba ir devusi aknām ļoti lielu izturību, ļoti lielas atjaunošanās spējas," viņa sacīja, norādot, ka cilvēks pietiekami ilgi var nejust nekādas sāpes, bet var pienākt brīdis, kad notiek, piemēram, aknu šūnu bojājumi vai kaut kas cits, kad noteikti būtu jāvēršas pie ārsta. Storoženko arī norādīja, ka ir rekomendēts profilaktiskos nolūkos veikt aknu rādītāju noteikšanu.
Visprecīzāk aknu darbību atspoguļo ALAT analīzes. ALAT ir ferments alanīnaminotransferāze, kas visvairāk sintezēts tiek tieši aknu šūnās. Ja ar aknām noticis kāds bojājums vīrusu vai citu iemeslu dēļ, šis ferments lielā daudzumā nonāk asinīs, laboratorijas apstākļos to var pārbaudīt.
Hepatīta riska grupā – visi pieaugušie
Katru gadu 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules hepatīta diena. Šogad tās globālais lozungs ir "Mēs negaidām" (We are not waiting). Šīs dienas mērķis ir atgādināt, ka inficēšanās ar hepatītu var notikt ārkārtīgi viegli, pietiek vien ar nelielu asins daudzumu.
"Hepatītu izraisošos vīrusus mēs iegūstam, saskaroties ar inficētām cilvēka asinīm. Līdz ar to ir ļoti jāpiedomā. Nereti runājam par invazīvām skaistumkopšanas procedūrām, jo Latvijā cilvēki ne vienmēr pietiekami izvērtē riskus. Tāpēc gribu aicināt vienmēr nevis skatīties uz cenu, izvēloties pakalpojumus, kas ietekmē veselību, bet izvērtēt profesionālismu, lai pakalpojuma sniedzējs saprot, ko dara, un neradītu riskus," aicināja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
Protams, tikpat svarīgi ir pēc iespējas ātrāk saslimšanu atklāt, lai ātrāk varētu uzsākt ārstēšanos un nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus.
Tolmane papildināja, ka ar hepatītu var inficēties, ne tikai veicot skaistumkopšanas procedūras, bet arī seksuālā ceļā un diemžēl reizēm, arī veicot medicīniskas manipulācijas.
"Ja agrāk vairāk koncentrējāmies uz riska grupām, tad šobrīd, zinot inficēšanās ceļus, tā ir visa sabiedrība.
Varbūt bērni ir pasargātākā grupā, ja vien viņu mammām nav C hepatīta, jo viņi nenodarbojas ne ar kosmētiskām procedūrām, ne seksuālo dzīvi. Bet pieaugušais katrs ir riska grupā. Līdz ar to katram pieaugušajam būtu sevi vismaz vienreiz dzīvē jāpārbauda," norādīja Tolmane.
Tāpat viņa, atbildot uz sabiedrībā plaši pieņemto uzskatu, ka, inficējoties ar hepatītu, cilvēka āda kļūst iedzeltena, norādīja, ka dzelte patiesībā ir ārkārtīgi reta un hepatīts noris bez simptomiem.
"Dzelte pie hepatītiem parādās ārkārtīgi reti, tikai pie akūtiem procesiem. Visbiežāk hepatīts norit hroniski un cilvēkam nav dzeltes, vispār nav sūdzību.
Kā jau iepriekš tika minēts, aknas nesāp, un cilvēks vispār nezina, ka viņam ir kāda aknu problēma. Tāpēc reizi gadā jāaiziet pie ģimenes ārsta, lai veiktu klasiskās analīzes, ieskaitot ALAT rādītāju. Tāpat, ja nekad nav pārbaudīts C hepatīts vai B hepatīts, tie ir jāpārbauda. Savai veselībai ir jāseko līdzi," uzsvēra Tolmane.
