Jau vairākus gadus Eiropas Savienībā (ES) notiek diskusijas par to, kā kaitīgās transtaukskābes ierobežot. Nesagaidot rīcību no ES, vairākas dalībvalstis jau pašas ir noteikušas, cik transtauku gramu produktā drīkst būt. Šo valstu vidū cenšas iekļūt arī Latvija. Pārējas posms gan ir garš – divi gadi. Turklāt tagad Latvijas noteikumu projekts vēl ir Eiropas Komisijas saskaņošanā.
- Gluži kā ēst plastmasu
- Dānijā ierobežojumi kopš 2003.gada
- Piņķerīgā saskaņošana ar EK
- Briselē iecere virzās lēni
- Ražotāji prasa vienādus noteikumus
- Pētījuma rezultāti pārsteidza
Gluži kā ēst plastmasu
Par transtaukskābēm lielākā daļa Latvijas sabiedrības pirmo reizi dzirdēja pirms pieciem gadiem, kad Latvijas Televīzijas sižetā dāņu profesors Stēns Stenders paziņoja, ka "Selgas" vafeles ir kaitīgas veselībai, jo tajās no visiem taukiem 44% ir transtaukskābes. Vēlāk gan izrādījās, ka patiesībā transtaukskābju saturs vafelēs bija 9%.
"Kad sāka ražot eļļas, rūpnieciski padarot cietākas, jo tas likās veids, kā patiešām padarīt lētākus produktus, toreiz domāja, ka, sacietinot augu eļļas, patiesībā iegūst gan ražotājs, gan patērētājs, iegūstot lētu, labu produktu. Tikai pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū parādījās pirmie nopietnie pētījumi, klīniski pētījumi par to, ka šiem taukiem ir ļoti negatīva ietekme uz sirds asinsvadu sistēmu," stāsta Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Lolita Neimane.
Transtaukskābes pastāv arī dabā, taču ļaunākās ir mākslīgi veidotās, nepilnīgi sacietinot augu taukus un cepot produktus eļļā augstā temperatūrā. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis uzsver, mākslīgās transtauskābes cilvēka ķermenis vienkārši neuztver kā pārtiku:
"Tas ir tā, kā jūs ēstu plastmasu. Plastmasa, ja to neizvada ārā, vienkārši paliek iekšā jūsu šūnās un samaitā to šūnu.
Tas ir tas, kas mums absolūti nav vajadzīgs. Mums nav vajadzīgas mākslīgas lietas, un tad tās ir kaitīgas. Tas ir aterosklerozi veicinoši. Sekas pēc būtības ir agrīna novecošanās, ja jums ir lielāka ateroskleroze, un arī agrīnā vecumā daudzas dažādas problēmas, kā infarkti un insults," skaidro Ērglis.
Sirds un asinsvadu slimības ir vienas no izplatītākajām slepkavām Latvijā. Katru gada tās prasa aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju dzīvību, no kuriem piektā daļa nepārsniedz 64 gadu slieksni. Tam par iemeslu ir arī neveselīgais dzīvesveids, ieskaitot pārtiku.
Dānijā ierobežojumi kopš 2003.gada
Eiropas Savienībā pirmā valsts, kas ar likumu noteica transtaukskābju daudzumu produktos, ir Dānija. Jau kopš 2003.gada Dānijas veikalos pārtikas produktos transtauku daudzums no kopējā tauku satura nedrīkst pārsniegt divus procentus. Tagad Dānija dažādos sirds veselības rādītājos ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.
Dānijas Vides un pārtikas ministrijas Diētas un uztura nodaļas vadītāja Else Molandere uzskata, ka transtaukskābju ierobežojums ir bijusi laba ideja, jo tagad Dānijā ļoti grūti ir atrast kādu produktu ar augstu šo vielu saturu.
Dānijas ierēdne gan nesteidz apgalvot, ka tieši transtaukskābju ierobežojums novedis pie labās sirds veselības statistikas.
"To ir grūti pateikt. Tam ir vairāki iemesli, ka Dānijā ir ļoti zema saslimšana ar sirds un asinsvadu slimībām. Vairāki pētnieki apgalvo, ka transtaukskābju regulējumam tam ir palīdzējis, bet mēs arī esam uzlabojuši pieejamību medikamentiem cilvēkiem, kam ir saslimšanas. Piemēram, medikamenti paaugstinātam asinsspiedienam un tā tālāk. Bet mums ir arī zema sirds un asinsvadu saslimstība salīdzinājumā ar Zviedriju un Somiju, kur medikamentus lieto tāpat. To ir grūti pierādīt," norāda Molandere.
Piņķerīgā saskaņošana ar EK
Dānijas piemēram sekoja arī Austrija un Ungārija, pagājušajā gadā – arī Latvija. Ministru kabinets 25.augustā apstiprināja noteikumu projektu, kas Latvijā transtaukskābēm noteiks aptuveni tādus pašus ierobežojumus kā Dānijā. Tagad šos noteikumus Veselības ministrija saskaņo ar Eiropas Komisiju.
Pārtikas ražotāji pauž šaubas, vai Eiropas Komisija piekritīs tam, ka noteikumus attiecinās gan uz pašmāju ražotājiem, gan uz importētājiem. "Pašreizējā situācija ir tāda, ka Veselības ministrija ir aizsūtījusi saskaņošanai uz Eiropas Savienību, lai tas attiektos arī uz importu, un pirmais bija noraidījums jau brīdi atpakaļ. Tagad ir otrreizējais pamatojums aizsūtīts uz Eiropas Savienību, un ir pagarināta atbilde. Tāpēc atbildes vēl nav, vai Eiropas Savienība ir saskaņojusi šo mūsu projektu ar vienu to punktu, ka tas attieksies arī uz importu," stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.
Pagājušajā nedēļā, kad Latvijas Radio par iespējamām pretenzijām no Eiropas Komisijas vaicāja veselības ministram Guntim Belēvičam (Zaļo un zemnieku savienība), viņam atbildes nebija: "Manā rīcībā 2016.gada 17. februārī pulksten 14.16 šādas informācijas nav."
Vēlāk Veselības ministrija Latvijas Radio apstiprināja, ka no Eiropas Komisijas ir saņemti komentāri un rekomendācijas, nevis iebildumi un "šobrīd notiek saskaņošanas process".
Tā nebūtu gan pirmā reize, kad Eiropas Komisija transtaukskābju regulējumā būtu pamanījusi draudus uzņēmējiem. 2007.gadā Eiropas Komisija vērsās tiesā pret Dāniju, kur transtauku ierobežojumi arī attiecas uz importa produktiem. Tās ieskatā regulējums diskriminēja ārzemju ātrās ēdināšanas kompānijas. Tomēr Eiropas Komisija savu lietu atsauca.
"Kad mēs ieviesām šo regulējumu, mums bija sarunas ar Eiropas Komisiju, un viņi iesūdzēja mūs tiesā. Taču mums bija spēcīgi pierādījumi tam, kādu kaitējumu cilvēka veselībai nodara transtaukskābes. Līdz tiesas zālei mēs tā arī nenonācām, un dažu gadu laikā tas tika aizmirsts. Jā, mums bija diskusijas ar Eiropas Komisiju, taču ne tiesas zālē," stāsta Dānijas Vides un pārtikas ministrijas pārstāve Else Molandere.
Latvijas transtaukskābju noteikumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpināsies līdz 3.martam, kad beigsies noteikumu apturēšanas periods. Pēc tam būs skaidrs, vai noteikumi stāsies spēkā, kā iecerēts – no 2018. gada.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir cerīgs, jo precedenti jau ir: "Es ceru, ka no Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības valstīm mēs nesaņemsim iebildumus, un mūsu cerība balstās uz to, ka ir valstis, kurās šādi noteikumi ir jau stājušies spēkā."
Briselē iecere virzās lēni
Ja Eiropas Komisija apturēs Latvijas transtaukskābju noteikumus, tas būtu pretrunā ar pašas komisijas ieņemto kursu. Lēni, bet nepārprotami Eiropa virzās uz regulējumu transtauku problēmas risināšanai.
Pirms dažiem mēnešiem komisija publicēja savu ziņojumu par transtaukskābēm, kurš kavējās veselu gadu.
Ziņojuma secinājumu teksts liek domāt, ka Eiropas Komisija plāno noteikt transtaukskābju ierobežojumus visā Eiropas Savienībā, turklāt tādā pašā veidā, kā to iecerējusi Latvija.
Tam apliecinājums ir fragments no EK ziņojuma: "Sirds slimības ir galvenais nāves cēlonis savienībā, un liels uzņemto transtaukskābju daudzums nopietni palielina sirds slimību risku – vairāk nekā jebkura cita uzturviela, rēķinot uz vienu kaloriju. [..] Ar tiesību aktiem noteiktas robežvērtības rūpniecisko transtaukskābju saturam būtu visefektīvākais pasākums, raugoties no sabiedrības veselības, patērētāju aizsardzības un atbilstības iekšējam tirgum viedokļa.[..] Viss iepriekš minētais nepārprotami norāda uz nepieciešamību turpināt un paātrināt darbu šajā jomā."
Ideju par transtauku ierobežošanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau daudzus gadus aizstāv Eiropas Patērētāju organizācija.
Tagad patērētāju pārstāvji jūtas mazliet sadzirdēti, tomēr, kā uzsver Eiropas Patērētāju organizācijas Pārtikas un veselības departamenta vadītāja Ilarija Pasarini, Brisele strādā ļoti gausi.
"Ir vienprātīgi un spēcīgi pierādījumi, kas parāda trans taukskābju negatīvo ietekmi. Pasaules Veselības organizācija visur pasaulē ir uzsvērusi, ka šī viela ir ļoti kaitīga mūsu veselībai, mūsu sirdīm. Pierādījumi ir. Nav nekāda attaisnojuma bezdarbībai. Mēs nesaprotam, kādēļ Eiropas Komisija vēl kaut ko gaida un kādēļ mums šis regulējums nevarētu būt jau drīz," saka Pasarini.
Viņa lēš, ka pat tagad, uzsākot aktīvu darbu pie regulējuma ieviešanas, Eiropas Savienībā transtaukskābju ierobežojums diez vai varētu parādīties ātrāk par 2018.gadu. Tātad ap to laiku, kad Latvijas valdības pieņemtajiem noteikumiem jau ir jāstrādā. Protams, ja Eiropa noteikumus neapturēs.
Ražotāji prasa vienādus noteikumus
Veselības ministrija transtaukskābju noteikumus izstrādāja, sadarbojoties ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju.
Daļa Latvijas pārtikas ražotāju nemaz negaida likumu un jau sāk pielāgot savu ražošanu jaunajām transtauku prasībām, stāsta Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja.
"Bez šaubām, jebkura izmaiņa tehnoloģijā ražotājam ir papildu izmaksas. Bet pārējas periodu mēs prasījām divus gadus, un divu gadu laikā jāveido jaunas receptūras, jaunas tehnoloģijas, un daudzi jau to ir izdarījuši, un tādējādi mēs absolūti iekļausimies šajās normās," skaidro Šure.
Viņa stāsta, ka uzņēmēji atbalsta Veselības ministrijas prasības. Par īpašu cenu kāpumu arī runāt neesot pamata. Taču uzņēmēju atbalstam ir viens kategorisks noteikums - jau pieminētais punkts par vienādām prasībām vietējiem un importētājiem. "Jo mēs nevaram konkurēt, ja vietējā pārtika būs kārtībā, bet viss poļu imports vai vēl kāds cits lētais imports būs pilns ar transtaukskābēm," saka Šure.
Pētījuma rezultāti pārsteidza
Kamēr likumu nav, pircējs joprojām var viegli apjukt, mēģinot atrast, kuros produktos tad ir vai nav transtaukskābes, jo marķējumos tās nav jānorāda. Viens palīgs ir pirms dažiem gadiem Zemkopības ministrijas pasūtītais zinātniskā institūta "Bior" pētījums. Tajā pētnieki pārbaudīja 102 veikalos nopērkamus produktus, par kuriem bija aizdomas, ka to sastāvā varētu būt transtaukskābes.
Rezultāti rāda, ka pārbaudītajos siera un krējuma izstrādājumos no tauku satura vidēji 6% bija transtauki – trīs reizes vairāk, nekā atļautu iecerētie noteikumi. Vienam no šiem produktiem transtauku saturs pārsniedza pat 12%. Vēl augstus rezultātus uzrādīja arī atsevišķi konditorejas izstrādājumi un biezpiena sieriņi.
Produktu nosaukumus Zemkopības ministrija gan neatklāj, jo pētījums esot domāts tikai, lai apzinātu situāciju. Tikmēr margarīns Latvijas veikalos izrādījās salīdzinoši brīvs no bīstamajiem taukiem. Tas bija pārsteigums arī "Bior" laboratorijas vadītājam Vadimam Bartkevičam: "Ja godīgi, es biju domājis, ka margarīns būs tieši tā riska grupa. Man bija pārsteigums, ka tieši margarīnā nebija daudz transtaukskābju, bet šī ir reālā situācija."
Transtaukskābju vidējās koncentrācijas dažādās produktu grupās (%):
Kad transtauku ierobežojums stāsies spēkā, "Bior" laboratorijās būs jāpārbauda 100 produktu paraugi gadā. Vienas analīzes izmaksas ir aptuveni 50 eiro, un "Bior" ar šo uzdevumu tikšot galā bez problēmām.
Galvenais transtauku uzraugs gan būs Pārtikas un veterinārais dienests, kuram būs jāveic 1000 inspekcijas gadā. Kopējās izmaksas transtaukskābju kontrolei Veselības ministrija lēš aptuveni 65 000 eiro apmērā.
Kamēr vēl nevaram būt droši par to, ko ēdam, uztura speciālisti iesaka ziedot laiku un ēdienu gatavot pašiem, izmantojot svaigus produktus, olīveļļu, un pēc cepšanas pannu un katlus kārtīgi izmazgāt.
