Pulmonālā hipertensija neļauj brīvi elpot un pārslogo sirdi. Slimības pacientiem liegtas fiziskas aktivitātes – pat pastaigas, velo braukšana, peldēšana vai dejošana. Daļa ir piesaistīti skābekļa aparātiem.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, kardiologs Andris Skride norādīja: "Šai slimībai ir 100 apakštipi, citus var ārstēt, citus nekur pasaulē nevar, tāpēc iesaistāmies jauno medikamentu ražošanā, jo šī slimība skar gados jaunus cilvēkus, galvenokārt sievietes."
Pulmonālā hipertensija ir strauji progresējoša un dzīvībai bīstama.
To raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās. Jo augstāks spiediens artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij. Slimības simptomi ir elpas trūkums, aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi, zilgana lūpu nokrāsa.
"Pulmonālās hipertensijas" biedrības vadītāja Ieva Plūme norādīja, ka iespējas ārstēties ir plašas, bet lielākais izaicinājums ir diagnostika.
Pulmonālā hipertensija ir tikpat bīstama kā plaušu audzēji, jo nosmacē cilvēku. Zani Lazdiņu pirms deviņiem gadiem glāba par sabiedrības ziedojumiem veiktā plaušu transplantācija.
"Tas bija traki, biju kritiskā stāvoklī. Tagad viss ir labi. Mācos, strādāju," viņa atzina.
Dakteris Skride slimību salīdzina ar cilvēka atstāšanu mazā telpā bez skābekļa pievades, kur viņš pamazām nosmok. Tāpēc ir svarīgi slimību atklāt laikus, lai vēl ar medikamentiem var atvērt durvis, ielaižot gaisu.
