CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja: "Latvijā mirstības statistika pērn divreiz apsteidza dzimstības rādītājus, kas ir drūmākā aina pēdējo 100 gadu laikā. Vienlaikus ceļu satiksmē reģistrētais negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti vadītāji reibumā, pērn sasniedza pēdējo 15 gadu antirekordu. Mēs esam varena, taču pārāk maza valsts, lai riskētu sakropļot vai pazaudēt cilvēkus tik bezjēdzīgās nāvēs. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam saknē mainīt līdzcilvēku rīcību – dzert un braukt, tā vietā atņemot atslēgas, apguldot neapdomīgu draugu vai ģimenes locekli uz dīvāna, šādi izvairoties no liktenīga dzīves pagrieziena."
Arī CSDD pārstāve Ilze Šipkēvica intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra, ka šogad kampaņas mērķis ir atgādināt, ka draugi, kuri sanāk kopā dažādās svinībās, ir tie, kuri varētu izglābt un neļaut braukt reibumā.
Viņa skaidroja, ka pērn gāja bojā deviņi cilvēki, kas bija iesaistīti šāda veida negadījumos. Savukārt šogad Valsts policija pieķērusi vairāk nekā 1500 autovadītājus, kuri braukuši virs 1,5 promiļu reibumā, kad automašīna tiek pakļauta konfiskācijai. Kopš šī regulējuma stāšanās spēkā konfiscētas jau 382 automašīnas, bet konfiscēšanai pakļautas – vairāk nekā 1200, līdz ar to var redzēt, ka problemātika tomēr ir.
Vaicāta, vai ir cerības panākt, ka ar stingrajiem sodiem situācija uzlabotos, Šipkēvica norādīja: "Jebkura norma, kas ir pieņemta, tā ir jāskata laika periodā ilgtermiņā. Visticamāk, dati pieejami institūcijām un tie tiks vērtēti."
Savukārt psihiatre, narkoloģe Rita Kuzņecova norādīja, ka alkohola patēriņš mūsu valstī ir milzīgs. "Mēs ieņemam pirmās vietas gan alkoholu lietojošu cilvēku skaita ziņā, gan izdzertā alkohola daudzuma ziņā, līdz ar to cilvēka personības izmaiņas ir tās, kas diemžēl panāk degradāciju, un cilvēki neapdomā ne sekas, ne to, ko dara," viņa sacīja.
Kuzņecova atsaucās uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, ka nav tādas alkohola devas, kas nebūtu kaitīga veselībai.
Psihiatres ieskatā, sabiedrības izglītošana ir pirmais, kas ir vajadzīgs, lai cilvēki varētu uztvert to, cik lielas problēmas pēc tam rodas un ka alkohola lietošana izraisa ne tikai psihiskās un fiziskās veselības traucējumus, bet arī rada sociālas sekas. Braukšana reibumā ir viena no šīm sekām.
Psihiatre arī norādīja – mūsu valstī alkohola pieejamība ir ļoti plaša, katrs to var iegādāties par samērā lētu naudu, un daudzi aizvien nesaprot un neizprot tā lietošanas sekas.
Vaicāta, vai ar stingriem sodiem par panākt uzlabojumus, speciāliste sacīja: "Kaut kādā mērā jā, bet vairāk cilvēks uzņemas atbildību par savu rīcību pats. Arī par savu alkohola patēriņa samazināšanu cilvēkam atbildība jāuzņemas pašam, bet sods kaut kādā mērā liek aizdomāties, jo neviens to negrib."
