Pēdējo 30 gadu laikā pasaulē gandrīz dubultojies gados jaunāku vēža pacientu skaits

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā kopš 1990. gada pasaulē par gandrīz 80% pieaugusi saslimstība ar vēzi to cilvēku vidū, kas vēl nav sasnieguši 50 gadu vecumu. Vēža izraisīto nāves gadījumu skaits tikmēr audzis par 28%.

Lai arī zinātnieki vēl turpina pētīt iemeslus tik straujam saslimstības pieaugumam, līdz šim apkoptie dati liecina, ka to lielā mērā ietekmē dzīvesveids. Izplatītākais pasaulē bija krūts vēzis, bet visstraujāk pieaudzis balsenes un prostatas vēža pacientu skaits.

Dati apkopoti par 204 valstīm un 29 vēža veidiem – saslimšanām agrīnā stadijā, nāves gadījumiem un riska faktoriem 14 līdz 49 gadus vecu cilvēku vidū, vēstīts starptautiskas zinātnieku komandas publikācijā žurnālā "BMJ Oncology".

Pētījumā vērtētas izmaiņas laikaposmā no 1990. līdz 2019. gadam un secināts, ka šajā laikaposmā saslimstība ar vēzi tā agrīnajā formā pieauga no 1,82 miljoniem līdz pat 3,26 miljoniem gadījumu. 

Zinātnieki arī secinājuši, ka katru gadu vēža dēļ mirst vairāk nekā miljons cilvēku līdz 50 gadu vecumam, bet līdz 2030. gadam šis skaitlis varētu pieaugt par 21%.

Izplatītākais par 50 gadiem jaunāku cilvēku vidū bija krūts vēzis, bet visstraujāk pieaudzis agrīnas saslimšanas gadījumu skaits ar trahejas un prostatas vēzi.

Nāvējošākie mūsdienās ir krūts, trahejas, plaušu, kuņģa vai zarnu vēzis. Visstraujākais nāves gadījumu skaita pieaugums bija vērojams to cilvēku vidū, kas sirga ar olnīcu vai nieru vēzi, liecina publikācija.

Visvairāk agrīno saslimšanas gadījumu 50 gadus vecu un jaunāku cilvēku vidū 2019. gadā konstatēts Ziemeļamerikā, Okeānijā un Rietumeiropā, bet visaugstākais mirstības līmenis – Okeānijā, Austrumeiropā un Vidusāzijā.

"Šie dati ir saistīti ne tikai ar (pasaules) iedzīvotāju skaita pieaugumu, skrīninga un tehnoloģiju attīstību, bet arī dzīvesveida faktoriem – smēķēšanu, alkohola lietošanu, aptaukošanos, fizisko aktivitāšu un svaigu augļu un dārzeņu trūkumu (cilvēku uzturā)," medijam "Al Jazeera" skaidroja Saīds Ali, onkologs no Svētā Jāņa Subiako slimnīcas Austrālijas pilsētā Pērtā.

Lai arī zinātnieki vēl turpina pētīt šī straujā pieauguma cēloņus, zināms, ka būtiski cilvēka veselību iespaido dzīvesveids – fizisko aktivitāšu trūkums, liekais svars un augsts cukura līmenis asinīs.

Jauniešiem jo īpaši svarīgi sekot līdzi tam, lai dzīvesveids būtu veselīgs, vērtēja onkologs.

Uzturs, kas satur daudz sarkanās jeb mājlopu (liellopa, cūkas, jēra vai kazas) gaļas un sāls, maz augļu un piena produktu,  kā arī tabakas un alkohola lietošana tiek uzskatīti par galvenajiem riska faktoriem, kas var izraisīt visizplatītākos vēža veidus to cilvēku vidū, kas ir jaunāki par 50 gadiem, liecina zinātnieku apkopotie dati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti