“Kopumā jāsaka, ka latvietis peldēt neprot,”
pauž biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Ūdens kompetenci veido 15 lietu kopums, tas ir daudz, bet, ja var pozitīvi atbildēt uz sešiem kontroljautājumiem, tas liecina, ka kritiskā situācijā peldētājs mācēs glābt dzīvību, uzsver Gemze.
Seši kontroljautājumi:
Vai peldot proti kontrolēt elpošanu? Cilvēki slīkst tāpēc, ka nespēj elpot. Elpošanas kontrole tiek uzskatīta par vissvarīgāko fiziskās izdzīvošanas kompetenci. Cilvēks, kam piemīt ūdens kompetence, spēj peldēt un mierīgi elpot, gan turot galvu virs ūdens, gan atrodoties ar galvu ūdenī un to izceļot tikai ieelpas veikšanai.
Vai vari mierīgi gulēt uz ūdens? Gulēšana uz ūdens miera stāvoklī un turēšanās ūdenī vertikāli ir būtiska situācijās, kad jāgaida palīdzība, un ir cieši saistīta ar elpošanas kontroli. Peldspēja piemīt teju ikvienam, tāpēc visbiežāk nespēja mierīgi nogulēt uz ūdens ir saistīta ar prasmju trūkumu vai bailēm. Savukārt turēties ūdenī vertikāli ir iespējams, vienmērīgi un apzināti kustinot kājas un/vai rokas tā, lai nodrošinātu nekustīgu ķermeņa pozīciju. Tā ir vieglāk ilgstoši noturēt galvu virs ūdens.
Vai vari bez grūtībām mainīt peldēšanas veidu un virzienu? Pagriešanās no krūtīm uz muguras un atpakaļ vai virziena maiņa – pa labi un pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ – ir prasmes, kas šķiet elementāras, taču pētījumi liecina, ka ne vienmēr peldētājs spēj to izdarīt bez lieka stresa un minstināšanās. Atklātās ūdenstilpēs peldētājs var saskarties ar dažādiem šķēršļiem, no kuriem jāizvairās, un tad ar prasmi peldēt tikai taisni var nepietikt.
Vai proti peldēt zem ūdens? Prasme peldēt un spēja noturēties uz ūdens negarantē spēju ienirt un peldēt zem ūdens. Prasme ienirt un pārvietoties vēlamajā virzienā var pasargāt no noslīkšanas, ja peldētājs atrodas grimstošā peldlīdzeklī, nokļūst peldlīdzekļa ceļā, nonāk zem ledus vai apgāzušās laivas. Vienlīdz svarīgi ir prast gan ienirt, gan pārvietoties zem ūdens dziļuma, ūdens spiediena un samazinātas redzamības apstākļos, kam nepieciešama laba elpas un peldspējas kontrole.
Vai proti peldēt apģērbā? Nereti cilvēki slīkst, nokļūstot ūdenī nejauši, kad nav plānojuši peldēties un ir pilnībā apģērbušies. Šādos apstākļos apģērbs ir papildu slogs. Pētījumi liecina, ka pat viegls apģērbs apgrūtina pārvietošanos ūdenī, radot papildu slodzi, un par apmēram trešo daļu samazina peldēšanas ātrumu – īpaši cilvēkiem ar vājāku peldētprasmi. Vienlaikus viegls apģērbs var samazināt iespējamo ķermeņa siltuma zudumu un palīdzēt izdzīvot ilgstošākā laika posmā. Daudzās pasaules valstīs bērnu peldēšanas apmācībā tiek iekļauti uzdevumi, kas jāveic apģērbā, apgūstot iemaņas droši rīkoties šādos gadījumos.
Vai zini, kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam? Lai gan vairumā gadījumu noslīkšanu var novērst, tam vajadzīga citu cilvēku palīdzība. Kā rāda pētījumi un praktiskie novērojumi, nepietiekamas zināšanas un prasmes, sniedzot palīdzību slīkstošajam, ne vien apgrūtina glābšanu, bet arī apdraud paša glābēja dzīvību. Šādos gadījumos nelaimi veicinoši cēloņi ir nespēja adekvāti novērtēt riskus, savu spēju pārvērtēšana un impulsīva un neapdomīga lēmumu pieņemšana. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā saprast, ka cilvēks patiešām slīkst, un kā sniegt drošu palīdzību.
Peldētprasmes uzlabošanas jautājums nevar tikt atrisināts vienā vai divos gados. Jāsāk ar bērnu apmācību,
situācijas uzlabošanas iespējas raksturo Zane Gemze.
Tāpat kā dodoties ceļu satiksmē, vispirms apgūstam teoriju, tad praksi un tikai tad esam pilnvērtīgi satiksmes dalībnieki, tāpat ir ar peldētprasmi.
Cilvēkam arī trūkst zināšanu, kā novērtēt drošu peldvietu. Droša ir peldvieta, kur ūdens ir stāvošs, cieta gultne, nav duļķaina, neaug daudz zāles un ir daudz peldētāju. Nav atbalstoši doties peldēt vienatnē.
Vairāk par peldētprasmi un drošību pie ūdeņiem var uzzināt "Peldet.lv".
