Dienas ziņas

Valsts kontrole aicina domāt par aizsardzības spēju stiprināšanu

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Vēlas samazināt noslīkušo cilvēku skaitu Latvijā

Organizācija «Peldēt droši»: Latvijā nav vienotas institūcijas, kas censtos mazināt noslīkušo skaitu

Latvijā lielākā problēma – nav vienotas valsts institūcijas, kas koordinētu procesus, lai mazinātu noslīkušo cilvēku skaitu, intervijā Latvijas Radio norādīja organizācijas "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze. Pēc viņas teiktā, Latvija ilgstoši ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaitā Eiropas Savienībā. Līdz 2025. gadam Latvijā ir izvirzīts mērķis uz pusi samazināt noslīkušo un traumu guvušo skaitu.

Organizācija «Peldēt droši»: Latvijā nav vienotas institūcijas, kas censtos mazināt noslīkušo skaitu
00:00 / 03:58
Lejuplādēt

"Mēs 2018. gada izskaņā un 2019. gada sākumā kopā ar Peldēšanas federāciju un citām iesaistītajām institūcijām izstrādājām noslīkšanas novēršanas stratēģiju diezgan lielā cerībā, ka, redzot šādu dokumentu, kopīgiem spēkiem mums izdosies šo statistiku mazināt.

Pēc koncepcijas izstrādes tas viss nav noticis tā, kā būtu gribējies. Statistika ir vienlīdz stabila, bet esam aicinājuši visus iesaistītos uz sarunu, lai saprastu, ko varam darīt.

Statistika tāpat vien neizmainīsies, ir jāsagatavo rīcības plāns un jāseko tam," skaidroja Gemze.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir noslīkuši 30 bērni vecumā līdz 14 gadiem.

Katru gadu aptuveni 30 bērniem palīdzību sniedz mediķi, norādīts 18. maijā rīkotajā diskusijā "Vai līdz 2025.gadam uz pusi samazināsies noslīkšanas un traumu uz ūdens gadījumu skaits Latvijā?". 

Tāpat akcentēja, ka trūkst analīzes un statistikas, kādēļ cilvēki noslīkst.

Šobrīd organizācija "Peldēt droši" ieņem mītu grāvēju lomu, norādīja Gemze. "Kad sākām pie šī strādāt, bija ļoti daudz mītu. Piemēram, ka visvairāk cilvēku noslīkst jūrā. Patiesībā tā nav. Vai arī, ka visi bērni un iedzīvotāji prot peldēt – tomēr 73% nav pārliecināti par savām spējām," skaidroja Gemze.

Organizācija ir sākusi sabiedrības izglītošanu. Tā ir kļuvusi apzinātāka: "Redzam, ka sabiedrību interesē kursi "Droši peldēt", ieteikumi, ko var darīt, lai samazinātu noslīkšanas gadījumus.

Globālā problēma, kāpēc mēs esam tur, kur esam, ir ļoti saprotama.

Nav vienas valsts institūcijas, kas koordinētu šos procesus. Runājot valstiskā līmenī par šiem jautājumiem, jautājums ir – kurš par to atbild?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atbild par cilvēku drošību uz ūdens, bet realitātē viņi izceļ noslīkušus cilvēkus un veic meklēšanu.

Nevienai institūcijai plānu koordinēšana nav uzdota kā obligāts pienākums, tādēļ mēs rīkojam diskusiju, mēs varētu koordinēt rīcības. Katrs jau kaut ko dara, bet tas nav koordinēti. Tādēļ rezultāti nav tik labi, kā varētu būt," akcentēja "Peldēt droši" vadītāja Gemze.

Pirms četriem gadiem notika līdzīga diskusija un Latvijas Peldēšanas federācija aicināja uzlabot normatīvus, kas paredz obligātu peldvestu prasību visiem – arī pēc 13 gadu vecuma. Federācijas vadītājs Aivars Platonovs vērš uzmanību uz peldētprasmes mācības attīstību skolās, kas joprojām ir nepietiekamā līmenī vai nenotiek nemaz infrastruktūras nepieejamības dēļ.

Piemēram, kovida pandēmijas laikā, kad bija slēgti baseini, pilnībā apstājās arī otrklasnieku peldēt apmācības programma. Līdz ar to simtiem bērnu tā arī nav neapmācīti.

"Protams, dienesti un institūcijas dara savu rutinēto darbu un mēs visi daudz ko darām, bet rezultātu mēs statistikā neredzam. Tas nozīmē, ka mēs kaut ko darām ne līdz galam pietiekami. Mēs šobrīd esam tikuši tikai līdz politiska līmeņa dokumentiem, bet realitātē ne nauda, ne rīcības plāni, ne reāla praktiska darbība nav. Šobrīd tikai biedrība to dara, bet tas īsti nedod nekādu rezultātu, jo mēs nevaram vieni radīt tik lielu ietekmi. Satraucoša ir tieši tā bērnu sadaļa," sacīja Gemze.

Tikmēr glābēji noteikti iesaka peldēt oficiālā peldvietā, kur ir glābēji un bojas.

"Katra iestāde kaut ko dara, bet nav kopējā virzība, lai mazāk noslīktu. Mums, Rīgas pašvaldības policijā, ir pārliecība, ka cilvēkiem ir zema izpratne par drošību. Vecāki nepienācīgi pieskata savas bērnus. Sevišķi mūsdienās, prioritāte ir telefons, nevis bērns," sacīja Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes pārstāvis Jānis Skrims.

KONTEKSTS: 

Katru gadu Latvijā no ūdenstilpēm tiek izcelti vidēji 100 bojāgājuši cilvēki, liecina VUGD dati.

Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau 42 mirušus cilvēkus. Trīs gadu laikā 63% no nelaimes gadījumiem bijuši lauku apvidū vai apdzīvotā teritorijā, 26% –  republikas pilsētās un 11% – citās pilsētās.

Nelaimes visbiežāk notiek Rīgā – 16% gadījumu. Krāslavas un Liepājas novados izcelti vienlīdz daudz bojāgājušo – 4%, bet nedaudz mazāk Rēzeknes novadā – 3%.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti