Vai materiālā labklājība palielinātu bērnu dzimstību Latvijā? Latvijas Radio klausītāju viedokļi

Ģimenēs ar bērniem ir mazāki ienākumi, tieši materiālo situāciju kā galveno iemeslu dzimstības mazināšanās faktā raidījumā “Ģimenes studija” minēja demogrāfs Ilmārs Mežs. Radioklausītāji gan piekrīt demogrāfa viedoklim, domājot, ka valsts materiālajam atbalstam jābūt lielākam, gan nepiekrīt, uzskatot, ka bērni valsti neizglābs, bērni ir dzimuši arī finansiāli daudz grūtākos apstākļos. Esam apkopojuši klausītāju viedokļus par šo jautājumu, kurus nebija iespējams nolasīt raidījuma tiešraidē.

Skaitļi par dzimstības mazināšanos valstī ir satraucoši, tā ir jau trīs desmitgades ierasta prakse - jaundzimušo skaits ir mazāks par mirušajiem, jo valsts rūpes par bērniem atstāj tikai ģimenes ziņā, iemeslus zemajai dzimstībai raidījumā min demogrāfs Ilmārs Mežs.

“Valsts var novērst netaisnīgo situāciju, kad nabadzība ir bērnu dēļ, vairums valstu to arī dara veiksmīgāk.”

Ģimene, kurai ir bērni, ir nabadzīgāka par ģimeni bez bērniem.

Raidījuma tēma izsauca ļoti lielu klausītāju atsaucību, saņemot daudz viedokļu. Visus nebija iespējams paust raidījumā, tāpēc tagad dodam iespēju ar daļu no tiem iepazīties.

Radioklausītāji komentējuši valsts palīdzības nozīmi un atbildību dzimstības palielināšanas jautājumā:

Gunta: Nu jau gan pārspīlē. Kā tad pie padomju okupācijas valdības dzemdēja, neskatoties uz to, ka NEKĀ nebija? Jaunie grib dzīvot SEV. Ceļot, tusēties utt.

Dita: Labdien, viedoklis, protams, bet uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi - motivēt bērnu dzimšanu ar finansiāliem, politiskiem līdzekļiem. Jo padomājiet - cik laimīgs, veselīgs un valstij spēcīgs cilvēks izaugs no bērna, kurš ir radīts, jo tādējādi var dabūt kaut kādus "labumus" - pabalstus, kredītu, nodokļu atlaides utml.

Spēcīgi, laimīgi cilvēki var rasties tikai stiprā, mīlestībā balstītā ģimenē, kur arī bērnus rada un plāno nevis aiz aprēķina, bet mīlestības.

Ģimenē, kur paši vēlas uzņemties audzināt savus bērnus, negaida rindas bērnudārzos un "atlaides". Ģimenē, kur bērns ir laime, nevis apgrūtinājums. Un tas ar naudu nav saistīts. Paldies!

Eva: Labdien! Nevar tik viennozīmīgi apgalvot, ka valsts ir vainīga pie tā, ka nedzimst bērni. Man ir 36 gadi, un manā draugu lokā ir ļoti daudz sieviešu, kurām šajā vecumā vēl nav bērnu. Mums visām ir viena kopīga iezīme - kā esam tajos 24 gados "iekritušas" savā karjeras veidošanā, tā nevaram izkāpt. Es jūtos nedroša par to, vai es varēšu atgriezties savā grūti pelnītajā amatā pēc "dekrēta atvaļinājuma", jo uzņēmējam neviens nav neaizstājams.

Klausītājs, trīs bērnu tēvs: Labdien! Nedaudz jocīgi klausīties demogrāfijas speciālistā Meža kungā. Nu nav tā, ka valsts un politiķi ir galvenie, kas var veicināt kaut ko demogrāfijas rādītāju uzlabošanā. Un nav tā, ka jaunie Latvijas iedzīvotāji, kuri varētu kļūt par vecākiem, par tādiem nekļūst tikai tāpēc, ka valsts un politiķi kaut ko nav darījuši. Jādomā arī par to, kas interesē vai neinteresē jaunos iedzīvotājus valstī, kādas ir vērtības jaunajai paaudzei, utt. Pats esmu trīs mazu bērnu tēvs - abi ar sievu strādājam pilna laika darbos un neuzskatām, ka valstī viss ir slikti.

Taču mēs gribējām būt par vairāku bērnu vecākiem ne jau tāpēc, ka būtu politika tāda vai šāda, bet gan tāpēc, ka tā sajūta, ka gribam būt daudzbērnu ģimene, bija mūsos.

Es neteiktu, ka viss ir ļoti spīdoši un ka nav uzlabojumu pasākumu, tomēr uzskatīt, ka ģimenes veidošana ir galvenokārt politikas jautājums, manuprāt, ir aplami. Vai nu cilvēkiem ģimene ir vērtība un vēlme, vai arī nav. Un te liela nozīme ir tam, ko ar cilvēku ir vai nav darījusi viņa paša ģimene, kurā viņš ir audzis, arī skolai un izglītībai ir sava loma.

Elīna J:  Sveiki, LR1! Klausos raidījumu. Jāā... Atbilde ir tikai un vienīgs vārds - pārticība ģimenē! Ja skatās reālā dzīvē - man jau ir 43 un mums ir trīs bērni. Tad, kad varējām un vēlējāmies vēl kādu, tiešām atdūrāmies pret galu savilkšanu ģimenes budžetam. Nu jau neko vairs, jāizvada cauri skolai esošie. Mazpilsētās, laukos it kā bērnudārzu problēma mazāka, taču daudz nozīmē transports, skolas, ārstu, u.c. attālums utt., darba vietas atrašanas iespējas. Tā tik visi domā, ka laukos dzīvot ir lētāk. Nebūt nē! Un visas tās atlaides daudzbērnu ģimenēm vairums ir tikai ķeksīša pēc, nav izmantojamas, vismaz laukos.

Annija: Ne ar bērniem izglābsim valsti - vajag citu ekonomisko attīstības modeli. Pat ļoti labi dzīvo arī valstis ar mazāku iedzīvotāju skaitu ( piemēram Islande). Man ir viens bērniņš un varat man maksāt kaut tūkstoti mēnesī - mūsu ģimene vairs negrib tam visam iet cauri: smagas, sievieti pazemojošas dzemdības, bērnudārzs no agra rīta un skola vismaz 10 gadus - nu nē, man tas viss nepatīk! Mēs paši rūpējamies par savām vecumdienām, jo arī no bērna to prasīt būtu ciniski - viņš neprasījās pasaulē, bet tagad viņam, redz, pienākums uzturēt vecākus....Zinu, ka tas nav politkorekti, bet jau apnicis, kā sievietes pārvērš dzemdību aparātos.

Ne nauda to nosaka, bērni dzima pat kara laikā un jo īpaši padomju laikā, un neviens neprasīja pabalstus. Bērni dzimst tiem, kuriem tas patīk!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti