Skaitļi par dzimstības mazinošanos valstī ir satraucoši, tā ir jau trīs desmitgades ierasta prakse - jaundzimušo skaits ir mazāks par mirušajiem, jo valsts rūpes par bērniem atstāj tikai ģimenes ziņā, iemeslus zemajai dzimstībai min demogrāfs Ilmārs Mežs.
“Valsts var novērst netaisnīgo situāciju, kad nabadzībā ir bērnu dēļ, vairums valstu to arī dara veiksmīgāk.”
Ģimene, kurai ir bērni, ir nabadzīgāka par ģimeni bez bērniem.
Nita Jirgensone no Pārresoru koordinācijas centra piekrīt, ka dati par dzimstību nav iepriecinoši, bet tā ir saprotama loģika – mazinās iedzīvotāju skaits, mazāk ģimeņu, bērnu dzimst mazāk. “Situācija ir tāda, kā ir, jābūt valsts politikai, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem.”
Valsts gadu no gada piedāvā jaunus risinājumus mājokļu programmā, labi Latvijā nostādīts māmiņu atvaļinājums pēc bērniņa piedzimšanas ar daudzmaz pieņemamu atalgojumu. Kad šis pabalsts beidzies, tad ir liela bedre, skaidro Ilmārs Mežs, šādas ģimenes var baidīties domāt par otru bērnu ģimenē.
Līdz šim bija uzsvars uz trešā bērna politiku - kā palīdzēt veidot un atbalstīt ģimenes, kurās trīs bērni, bet jāatrod instrumentus, kā atbalstīt visas ģimenes.
Sākot no 2007. gada katru gadu palielinājies ģimeņu skaits, kur trīs un vairāk bērnu, 2017. gadā ir 22% tādu ģimeņu.
Ģimenes, kurās jau divi bērni ir, vieglāk uzrunājamas, tagad ir nākamā – jauno ģimeņu grupa, kuri tikai kļūs par vecākiem, kuriem nepieciešams atbalsts un stiprinājums, pauž Nita Jirgensone.
Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka ir jākliedē mīts, ka daudzbērnu ģimenes ir nelabvēlīgas, nē, tieši pretēji - bagātāki cilvēki var atļauties vairāk bērnu.
Problēma arī, ka māmiņu darba stāžs, audzinot bērnus, ir mazāks, līdz ar to arī saņems mazākas pensijas, šo jautājumu cenšas sakārtot jau gadu gadiem, bet joprojām tas nav valdības uzmanības lokā.
Klausītājs Juris uzskata, ka materiālā situācija ir sekundāra, kolīdz būs vērtību sistēma vērsta uz ģimeņu nostiprināšanu, ģimenes institūcijas stiprināšanu, tad arī materiālā situācija uzlabosies.
Mājoklis ir liela problēma jaunai ģimenei. Mūsu valstī nav nekādas atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm, tagad to mēģina sakārtot valstiskā līmenī. Izstrādes procesā ir projekts par palīdzību ģimenēm 10 000 eiro apmērā.
Ir daudz nākotnes ieceru, bet tās bremzējas pie lēmuma un finansējuma. 3+ ģimeņu karte, transporta atvieglojumi, bērni ar uzvedības problēmām un citas iestrādnes, kuras turpina attīstīties, skaidro Nika Jirgensone.
Sabiedrībā ļoti lēni mainās attieksme pret bērniem. “Mūsu sabiedrība nemīl bērnus. Apbrīnojama ir neiecietība pret bērniem,” pauž Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Neko nemaksā veikalā palaist rindā priekšā mammu ar bērnu ratiņiem; sabiedriskajā transportā grūtniecei pēdējā mēnesī vietu piedāvās labākajā gadījumā padzīvojusi kundze, ne tie jaunie vīrieši, kas iegrimuši savos mobilajos telefonos, novērojis Ilmārs Mežs.
Demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka Latvijā nepieciešama ģimenes lietu ministrija, tai būtu balss Ministru kabinetā, kas noraidītu ģimenēm nedraudzīgus lēmumus.
