Ģimenes studija

Tiekamies ar garīgās veselības veicināšanas programmas veidotājiem un īstenotājiem

Ģimenes studija

Pielāgota mājas vide ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem

Sportiskas aktivitātes bērniem un vecākiem ikdienā arī mājsēdes laikā

Sporta skolotājs: Bērni kustas pārāk maz, pirmklasnieki nav gatavi fiziskai slodzei

Mājsēdes laikā kustību daudzums ģimenēs samazinās, sporta skolotāji ar dažādām iesaistēm attālinātajās mācībās cenšas aicināt bērnus uz fiziskām aktivitātēm, īpaši mudinot bērnus kopā ar vecākiem doties dabā. Speciālisti sarunā raidījumā “Ģimenes studija” uzsver fizisku aktivitāšu lomu bērna fiziskajā un mentālajā attīstībā, arī kā ieguldījumu savā veselībā nākotnei.

Jautāta par bērniem ieteicamo dienā veicamo attālumu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Inta Bula-Biteniece atbild, ka formula ir vienkārša – cik gadu bērnam, tik kilometru dienā jānostaigā.

Otra formula – vismaz 10 000 soļu dienā. Ja bērns uzturas tikai  mājā, tad vairāk par 1000 soļiem dienā nesanāk.

“Mājsēdes rezultātā bērni maz kustas, jo nav iespēju – tas ir baisi. Jau pirms pandēmijas secinājām, ka bērns, kuram dienā ieteicams nostaigāt 8000 soļu, dārziņā nostaigā tikai 3000,” situāciju raksturo Inta Bula-Biteniece.  Tāda pati ir situācija ar skolēniem. Bērnam līdz sešu gadu vecumam nepieciešama aktīva ikdiena, ne īpaši treniņi. Pirmsskolā un sākumskolā nepietiekami staigā, bet 16 gadu vecumā vēlas cilāt svarus un nopietni nodarboties ar sportu, – to nevar.

Pirmklasnieki parasti nav gatavi fiziskai slodzei, savā pieredzē novērojis Āgenskalna sākumskolas sporta skolotājs Sergejs Dolotins. Skolā sāk kustēties, iepazīstot apkārtni ar dabīgiem fiziskajiem šķēršļiem. Pērn kopā ar bērniem attālinātajās mācībās vingroja 40 minūtes. Ja vecāki ir fiziski aktīvi, tad arī bērni ir kustīgāki. Diemžēl, neklātienē nav iespējams izkontrolēt, kā bērni pilda uzdevumus, kuri uzdoti attālināto mācību laikā.

Vecumā līdz trim gadiem ir jārotaļājas. Ja notiek attālināta sporta stunda ar vingrošanu, tad grūti noteikt izpildīšanas pareizību. Apmēram no sestās klases attālinātās sporta nodarbības nav tik būtiskas, būtiskāk dot uzdevumu, ko fiziski darīt ārā, lai bērni mainītu vidi, pauž Inta Bula-Biteniece.

Jāmeklē risinājumi, kā turpināt fiziskās aktivitātes arī aizliegumu laikā pandēmijā, aicina vispārējās fiziskas sagatavotības treneris Kārlis Vanags.

Kardiologs, profesors Andrejs Ērglis uzsver,

ka bērnu kustēšanās paradumi nav jautājums tikai par bērnu fizisko, bet arī mentālo veselību.

Kad cilvēks sāk veidoties un fiziski attīstīties, tad sports un kustība ir jauna cilvēka dabiska attīstības nepieciešamība – kustība un sacensība veido fizisko un nostiprina mentālo veselību nākotnē. Vecākiem jāmēģina maksimāli darboties kopā ar saviem bērniem, fiziskām aktivitātēm jākļūst par nepieciešamību un rituālu. Fizisko aktivitāšu trūkuma sekas – metabolais sindroms – diabēts, paaugstināts asinsspiediens un holesterīns, pulsa frekvence. Pēc 30 gadiem sākam skatīties par kardiovaskulāriem riskiem.

"Ko ieliek bērnībā, tas nosaka, kā dzīvojam turpmāko dzīvi. Ir pierādīts, ka gēni nosaka ap 8–10 procentiem no tā, kas notiek mūsu dzīvē, pārējo nosaka dzīvesstils. Pat ja nav labu gēnu, bet daudz strādā fiziskās veselības labā, tad klīniskām izpausmēm vajadzētu būt mazākām," uzsver profesors.

Ne vienmēr aktīviem vecākiem ir fiziski aktīvi bērni. Bērnam līdz 10 gadu vecumam jāļauj izmēģināt dažādus sporta veidus. Bērna nepatika pret sporta varētu būt tāpēc, ka vecāki bieži vēlas redzēt bērnu kādā konkrētā sporta veidā, pauž Inta Bula-Biteniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt