Sporta karalis futbols. Kas jāzina vecākiem, ja bērns vēlas spēlēt futbolu?

Futbols teju visā pasaulē tiek uzskatīts par sporta karali, un maz ir tādu puišu, kuri vismaz domās nemēģinātu sevi iztēloties par Portugāļu superzvaigzni Krištianu Ronaldu vai argentīnieti Lionelu Mesi. Protams, superzvaigznes dzimst reti un panākumu gūšanai ir jāiegulda milzīgs darbs, taču futbols arī Latvijā ir gana populārs un salīdzinoši viegli pieejams bērniem.

LSM.lv uzsāk rakstu sēriju, kurā apskatīs dažādus sporta veidus, vētīs iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

ĪSUMĀ:

  • Sākt nodarboties ar futbolu ieteicams piecu sešu gadu vecumā.
  • Futbola spēlētājam jābūt labai fiziskai izturībai, motivācijai spēlēt un disciplīnai.
  • Iespējama emocionālā izdegšana ap 16 gadu vecumu.
  • Vecākiem jārēķinās ar izmaksām ekipējuma iegādei.
  • Futbola pieejamība Latvijā ir plaša.
  • Profesionāļa padoms: Ja nav kaisles, neuzspiediet spēlēt futbolu.

 

Kurā vecumā sākt

Latvijas Futbola federācijas (LFF) Futbola departamenta vadītāja asistents Raimonds Aleksandrovs LSM pauž, ka rekomendējamais vecums, kad bērns varētu uzsākt treniņus futbolā, ir pieci seši gadi. “Šis ir vispārējās sagatavotības posms futbola vidē. Šajā vecuma posmā treniņprocesam raksturīga jautrība un prieks,” uzsver Aleksandrovs.

“Šajā vecumā bērniem strauji attīstām biomotorās kustības, veiklība, mobilitātes. Nodarbības balstītas multisportā jeb daudzveidībā,” atklāj speciālists.

 

Vēlamās īpašības, uzsākot treniņus futbolā

Ar vēlmi būt par futbola zvaigzni noteikti ir par maz, lai nopietni pievērstos futbolam. Aleksandrovs izceļ virkni fizisko un mentālo īpašību virkni, kas nepieciešamas.

Fiziskās īpašības: ātrums, izturība, spēks, veiklība, lokanība.

Garīgās un sociālās (mentālās): motivācija, cieņa, disciplīna, paškontrole, koncentrēšanās spējas, lēmumu pieņemšanas pārliecība, empātija, sadarbība.

 

Īpašības, kuras attīsta futbols

“Galvenokārt tiks attīstīta vispārējā veiklība, ātruma izturība un starta ātrums. Tāpat arī spēja komunicēt un darboties kolektīvā, pieņemt lēmumus dažādās situācijās un uzņemties atbildību par tiem gan individuāli, gan kolektīvi. Tas mācīs arī plānot savu laiku un ievērot darba režīmus, pašorganizēties,” kā galvenos ieguvumus no futbola treniņiem uzsver Aleksandrovs.

 

Iespējamās traumas futbolā

Futbols ir kontaktu sporta veids, un tas var radīt traumas. Biežāk sastopamās traumas futbolā ir  ceļu traumas – menisku plīsumi, saišu sastiepumi un plīsumi, potīšu sastiepumi. Iespējami arī galvas smadzeņu satricinājumi.

“Iespējama emocionālā izdegšana ap 16 gadu vecumu,” pauž Aleksandrovs.

 

Kāds ekipējums nepieciešams futbolam

Lai arī futbols ir gana demokrātisks sporta veids, kas neprasa milzīgus ieguldījumus, tomēr jauno futbolistu vecākiem ir jārēķinās ar izdevumiem, iegādājoties nepieciešamo sporta ekipējumu.

Treniņu un spēļu formas tērpi dažādiem laika apstākļiem – tie parasti jāiegādājas, iestājoties klubā, kā daļa no kopējās iestāšanās paketes (parasti tā ir soma, treniņu  šorti, krekls, getras, jaka, garās bikses, vējjaka, ziemas jaka (varbūt arī cepure), spēļu šorti, krekls, getras). Futbola apavi jeb buči dažādiem segumiem (sintētiks vai zālājs). Sporta apavi fiziskās sagatavotības treniņiem vai citiem treniņiem. Vārtsargu ekipējumam klāt nāk cimdi un papildus vārtsargu bikses ar polsteriem, stāsta Aleksandrovs.

 

Ar kādiem izdevumiem jārēķinās vecākiem


''Valsts sporta skolās praktiski viss ir par velti. Dažās sporta skolās papildus jāmaksā par nometnēm, formu un ārzemju turnīriem. Savukārt privātajos klubos maksa par mēnesi svārstās no 25 līdz 60 eiro. Jāmaksā par visu: nometnēm, ārzemju turnīriem, formām, transportu uz spēlēm, papildus speciālistiem utt.,” norāda Aleksandrovs.

Izmaksas ekipējumam, protams, atkarīgas, vai vecāki to pērk jaunu vai lietotu, un arīdzan no zīmola.

 

Kur Latvijā var trenēties futbolā?

“Šobrīd praktiski visās pilsētās situāciju ar infrastruktūru ir pieņemama futbola treniņiem. Tas nozīmē, ka ir zālāja pilsētas stadions vai lielais vai mazais sintētiskais (60x40 m) laukums, sporta zāles. Lielajās pilsētās ir gan lielie, gan mazie laukumi ar apgaismojumu, kas ļauj aizvadīt treniņus vēlākās stundās,” par futbola pieejamību pauž Aleksandrovs.


Futbolists iesaka vecākiem

Dele Alampasu

2013. gada U-17 pasaules kausa ieguvējs, turnīra labākais vārtsargs, bijušais FK “Ventspils” vārtsargs Dele Alampasu:

''Mans galvenais ieteikums vecākiem – ja bērns vēlas spēlēt futbolu, atbalstiet! Ir ļoti labi, ja mazie sāk interesēties par futbolu jau mazā vecumā – sešos septiņos gados. Šis sporta veids palīdz attīstīt ne tikai ķermeni, bet iemāca domāt, iemāca saprast, kas ir komanda, komandas darbs.

Futbols ir sporta veids, kuru sākt nekad nav par vēlu. Arī 13–14 gadu vecumā nav par vēlu, vismaz Eiropā. Es izaugu Āfrikā, tur gan ir par vēlu.

Futbols ir jāmīl, ir jābūt kaislei pret šo sporta veidu. Ja šīs kaisles pret spēli nav, tad nevajag uzspiest – panākumu nebūs.

 

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU:

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās ( Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1.pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017.gada 29.augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 procentu no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 procentu no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017.gada 29.augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai .

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt