Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par ieceri atvērt pirmo bērnudārzu Latvijā, kurā bērnu dzīve ritēs ārpus telpām, un par vajadzību aizvien biežāk skolas mācību stundas organizēt brīvā dabā.
Brīvdabas skolas ideja nāk no Ziemeļvalstīm. Arī Latvijas izglītības sistēmas modelī ir iestrādāts, ka bērni katru dienu zināmu laiku pavada ārā.
Pieredze brīvdabas nodarbību veidošanā Latvijā
Mums ir vairākas mācību iestādes un vecāku veidotas grupas ar lielisku pieredzi mācībās, aktivitātēs un pētniecības darbā dabā.
Priekuļos pirmsskolas izglītības iestādē “Mežmaliņa” ir izveidota dabas grupiņa. Pēc brokastīm skolotāja dodas ar bērniem ārā - visus izziņas procesus, kas parasti notiek iekštelpā, bērni veic ārā. Matemātikas prasmes var apgūt dabā – skaitot, šķirojot, klasificējot, salīdzinot. Bērni ir priecīgi, izziņas procesu uztver kā brīvu spēli, kur pats bērns ir atklājējs. Dabas grupa dabā pavada divas stundas, notiek arī pārgājieni un izbraucieni ar riteņiem.
Līgas Štālas iecere ir Latvijā veidot bērnudārzu, pēc tam arī skolu, kur bērni lielāko dienas daļu uzturas ārā.
Lietuvā 2018. gada rudenī atvērs brīvdabas sākumskolu. Skolas telpa būs, bet nav stingri noteikts, cik ilgu laiku bērni pavadīs skolā, cik ārā. Paredzēts, ka lielāko dienas daļu bērni pavadīs ārā (bērni ārā varētu pavadīt sešas līdz septiņas stundas dienā), skolā bērni uzturēsies tikai apmēram divas stundas. Iveta Sondore stāsta, ka Norvēģijā šāda tipa skolās pat diendusu bērni guļ ārā, arī Lietuvā tāda iespēja būs.
“Nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs” - mēdz atbildēt tiem, kuri uztraucas par Latvijas klimata nepiemērotību šādai izglītības sistēmai.
Iveta Sondore ir meža skolas idejas autore, šo ideju vecāki sāka Babītes novadā, kopā ar bērniem dodoties dabā. Pēc dežūras principiem vecāki sagatavoja tēmu, kopīgi gāja mežā katru otro nedēļas nogali. Tagad aizņemtības dēļ šī ideja ir izsīkusi. Iveta Sondore priecātos, ja kāds šo ideju turpinātu.
Ko brīvdabas skolā iegūst bērns?
Brīvdabas pedagoģiju pie mums vairāk uztver kā mācīšanos dabā. “Norvēģijā šī sistēma ir plašāka – bērni apgūst dabu dabā un sabiedrību sabiedrībā, dodoties uz dažādām vietām, iestādēm, dabas vietām,“ skaidro Iveta Sondore.
Bērniem pieejams daudz jauno tehnoloģiju, bērni dara daudz statisku darbību mācību procesā, dabā bērni attīsta lielo un sīko motoriku, lietas, kuras dabiskā vidē nav jāstimulē, bet tipveida pedagoģijas iestādē ar dažādām iespējām to simulē.
Brīvdabas nodarbības bērnam uzlabo uzmanības koncentrēšanas spējas, dod iespēju uzturēties svaigā gaisā, nostiprina imunitāti, bērns kļūst laimīgāks. Pilsētas bērni dabā pavada ļoti maz laika. Katrs vecāks saprot, cik daudz ir iespējas darba dienās bērnam doties dabā, tāpēc šādas pedagoģijas ieguvums ir liels, īpaši pilsētas bērniem. Vasara, kad bērni pavada laiku ārpus pilsētas, daudziem pilsētniekiem ir vienīgais laiks, ko pavadīt dabā.
Prasmes, fiziskās aktivitātes un daudz citu ieguvumu bērnam dod brīvdabas pedagoģija.
