Ģimenes studija

Kā mainās prioritātes ģimenē, kur kādam ir nepieciešama paliatīvā aprūpe

Ģimenes studija

Pasākumi, pārgājieni un kopīgi piedzīvojumi jeb kā izbaudīt svētku brīvdienas

Kopīga maltīte bez viedierīcēm: izaicinājums gan vecākiem, gan bērniem

Psihologs: Pusaudžiem ģimenes kopā būšana ir nozīmīga, kopīga maltīte - vienkāršākais veids

Eksperti aicina pievērst lielāku vērību kopīgām ģimenes maltītēm, jo ikdienā atvēlēt laiku kopā būšanai ģimenei ir ļoti svarīgi, un kopīga maltīte ir viens no vienkāršakajiem veidiem, kā to izdarīt, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”. Sarežģīts ir pusaudžu laiks, ja attiecības ir tādas, ka nevar apsēsties pie viena galda, ir nepieciešami nopietni risinājumi.

Kopīga maltīte ģimenei var būt izaicinājums, vēl vairāk maltīte bez viedierīcēm, te jārunā ne tikai par bērniem, bet arī par vecākiem.

Ģimenes tradīcijas

“Mammamuntetiem.lv”  vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa kopīgu maltīšu tradīciju ģimenē veidoja apzināti.

Raidījumā piedalās trīs vecāki, katrā ģimenē sava pieredze.

Līga ir 12 un 16 gadus vecu pusaudžu mamma, reizi nedēļā visi kopā ēd vakariņas, brīvdienās cenšas vismaz reizi saplānot kopā maltīti. “Man žēl, ka nav ikvakara vakariņas, kā tas bija tad, kad bērni bija mazāki.”

Kristiāna ir septiņu bērnu mamma, visi bērni dzīvo ģimenē. Laikā, kad Līga nestrādāja, visi kopā pusdienoja, kopš ikdiena ieviesusi korekcijas, katru dienu nesanāk vienu kopīgo ēdienreizi noorganizēt, jo katram savs ritms un darbi. Sestdienās un svētdienās ir noteikti kopīgas pusdienas. Svētkos maltīti gatavo visi kopā. Visi to izbauda, neviens nerauc degunu, tāpat ir vienošanās, ka ēšanas laikā netiek izmantotas viedierīces.

Līdzīga lietu kārtība ir Jāņa ģimenē, katram savs ritms, bet no laika gala izveidojies, ka brīvdienās visi ēd kopā vakariņas.

Pusaudži un kopīga maltīte

Bērnu vecums noteikti ir noteicošs paradumu veidošanā, bieži jauniešiem kopēja maltīte nešķiet svarīga un bieži ēd neatraujoties no viedierīces, liecina “Mammamuntetiem.lv” veiktais pētījums.

Ir ieteikums vecākiem ieguldīt darbu, lai bērni šo tradīciju nepārtrauktu, to jāierāda vecākiem. Ja bērnam nebūs ģimeniskās pieredzes, visticamāk kopā būšanu neturpinās savās ģimenēs, uzskata Akmentiņa-Smildziņa.

Ja pusaudzis grib skaidru atbildi – kāda jēga man no kopīgām maltītēm, tad atbilde ir, ka skatoties ekrānā, nekoncentrējas ne uz ēdiena garšu, ne uz sātu.

Arī grāmatu lasīšana pie galda ir pielīdzināma viedierīcei, jo ir novērsta uzmanība no ēdiena.

Kopēja maltīte ir ideja par satikšanos, ieskatīšanos acīs, sarunām par to, kā pavadīta diena, uzskata Akmentiņa-Smildziņa.

Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs uzsver, ka kopā pavadītais laiks ir nepieciešams, īpaši pusaudžiem. Reizēm palīdz vienkāršas intervences, vienkāršākā – stundas laika kopā pavadīšana, to labi darīt pie kopēja galda ēdienreizē. Ja attiecības ģimenē tādas, ka nevar apsēsties pie viena galda maltītē, tad jādomā par nopietnākiem risinājumiem. Šis ir minimums, ko pildīt vecākiem ģimenē.

Ir ģimenes, kurās nav pat liela galda, kur visiem kopā ieturēt maltīti. Kristiāna sev Ziemassvētkos uzdāvinājusi lielu galdu, lai visiem būtu vieta kopā būšanai.

Katrai ģimenei ir kāda mīļa tradīcija, kuru atkārtot ik dienas, kopīga maltīte nav vienīgā, bet vieglāk ieviešamā, bet katrai ģimenei ir kas savs, ko veikt kopā, kā kopā sarunāties un pavadīt laiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti