Pētot jauniešu ģimeņu funkcionēšanu, 75% jaunieši teica, ka mājās jūtas ļoti labi, uzskatot, ka ģimeni uztver kā resursu, kurš varēs palīdzēt grūtībās. Pusaudža vecumā sākas patstāvība un atdalīšanās no ģimenes. Vecāki dod dzīves prasmes, lai pusaudzis var sākt dzīvot patstāvīgi.
Prepusaudžu vecums – ap 10 gadiem, 12 gados jau ir pusaudža vecums, bet bērni attīstās dažādi, arī vide un audzināšana ietekmē daudz. Piemēram, mājdzīvnieks nozīmē daudz vides uzlabošanā, mājdzīvnieks var mazināt pusaudža depresīvo simptomātiku.
Pusaudžu resursu centra Valmieras centra pārstāve, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Kristīne Kiriloviča, raksturojot vecāku un pusaudžu sadarbību, skaidro - jo bērns ir mazāks, jo nekritiskāk pieņem vecāku norādes.
Pusaudžu vecumposmā notiek dabiski procesi – vēlas pats pieņemt lēmumus, meklē savas intereses un vērtības, tās var nesakrist ar vecāku interesēm un vērtībām.
Vecāku mazāka kontrole un uzticēšanās veicinās brīvību un patstāvību.
Konflikti ir normāla dzīves sastāvdaļa, caur tiem iemācās risināt konfliktus. Ja to mācās ģimenē, tad vieglāk tos risināt ar vienaudžiem, akcentē Pusaudžu resursu centra Izglītības projektu vadītāja, klīniskā psiholoģe Elīna Bērtule.
Smēķēšana, sekss, alkohola lietošana, tās ir tēmas, par kurām vecākiem grūti ar jauniešiem runāt. Svarīgi vecākiem ar bērniem laicīgi veidot labas attiecības, tad pusaudžu vecums paiet mierīgāk, uzsver Pusaudžu resursu centra vadītāja, bērnu psihiatre Anete Masaļska.
Kad mājās ir pusaudzis, tas ir laiks, lai vecāki sāktu pieskatīt sevi. Nevar iemācīt bērnu nesmēķēt, ja vecāki paši smēķē. Liela loma tam, lai vecāki nepozicionētu sevi kā visu zinošu un varošu, svarīgi veidot sadarbību caur sarunām, pauž Kiriloviča.
Vecākiem jāpasaka skaidri, kas ir jādara noteikti, kādi ir pienākumi, noteikumi, tad ir kāda daļa, par kuru var izvēlēties zelta vidussceļu, vienojoties ar pusaudzi.
Pētījumi rāda, ka jaunieši, kuriem nebija grūtību pirms pandēmijas laika, arī vēlāk, pandēmijas laikā, nebija grūtības, spēja normāli turpināt savu ikdienu. Jauniešiem, kuriem bija grūtības, viņu funkcionēšana strauji kļuva kritiska. Garīgā veselība sagādā grūtības apmēram vienam no trim jauniešiem, katram trešajam jaunietim, kas vēršas pēc palīdzības, nepieciešama medikamentoza palīdzība. Atverot jaunas filiāles pusaudžu resursu centrā, uzreiz izveidojas pusaudžu rindas uz palīdzības saņemšanu, situāciju raksturo Masaļska.
Pusaudžu resursu centra pakalpojumu veidoja tā, ka nav nepieciešams nosūtījums, pietiek ar zvanu, bieži pusaudži zvana paši. Meitenes ir aktīvākas (75%), puiši mazāk (25%) meklē palīdzību.
