Pētījuma idejas autore Agra Lieģe-Doležko raksturo pētījuma rezultātus – 36% Latvijā dzemdējušu sieviešu ir saskārušās ar psiholoģisku, emocionālu un fizisku varmācību, kas ietekmējis arī sieviešu lēmumu radīt citus bērnus (35%). Pētījumā lielākā daļa respondentu bija vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Viens no satraucošākajiem rezultātiem – vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir uzrādīts lielākais vardarbības procents.
Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā profesore Dace Rezeberga skaidro, ka problēmas noteikti pastāv, tās pastāv visās sabiedrībās. Mediķi un Rīgas Stradiņa universitāte arī pētījuši šo problēmu, dati atšķiras. Veikts multicentrisks Eiropas pētījums, tajā izmantota Pasaules veselības organizācijas izstrādāta anketa.
Šajā pētījumā secināts, ka 17% sieviešu saskārušās ar vardarbību dzemdībās, tas arī ir daudz, ir daudzveidīgi faktori, kas šo pētījumu ietemē.
Dzemdības ir fizioloģiska norise, kur sievietei nepieciešams dažāda veida atbalsts. Jāskatās arī vēsturiskā griezumā, kas ir iesaistītās ārstniecības personas. Svarīgs ir ārstniecisko personu izglītošanas process, svarīgi, ka atgriezeniskās saites mediķi iegūtu, kamēr pacients atrodas slimnīcā.
"Mēs izskatām jau esošos gadījumus, kas ir gada līdz trīs gadu sena vēsture. Rūgtums sūdzībās redzams. 2022. gadā Veselības inspekcija saņēma 22 iesniegumus dzemdību jomā, korektīvās darbības sniegtas 6 gadījumos, pērn izskatīti četri gadījumi, divos gadījumos sniegtas korektīvās darbības," pauda Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes nodaļas vecākā ārste, eksperte Margarita Puķīte.
Psihologs, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Reinis Upenieks izceļ jautājumu par vēsturiski noteiktās varas attiecībām, kas raksturo jomu, no kā izriet dažādi uzvedības modeļi arī mūsdienās.
Ja to neaktivizē no ārstniecības personu puses, to var neapzināties, jo tie, kas ienāk profesijā, mācās no tiem, kas profesijā jau praktizē. Izejot no tā, ar ko komunicēt, ir gaidas par to, kā dzemdības varētu notikt.
"Realitātē miksējas kopā viss – fizioloģiskais apekts un otrs aspekts – cilvēki, kuru loma ir dzemdību palīdzība. Pat ja dzemdētājas gaidas ir tālu no realitātes, reakcijas no apkārt esošajiem cilvēkiem sarežģījumu gadījumos ir izšķirošais, kā dzemdētāja jūtas," akcentēja Upenieks.
Lieģe-Doležko skaidro, ka pēc pētījuma rezultātu publiskošanas ir bijušas daudzas pretreakcijas informācijai un stāstiem, kur var redzēt, ka ekspektāciju nerealizēšanos cenšas pielīdzināt tam, ka sievietes runā par vardarbības pieredzi.
"Gaidu neizpildīšanos sievietes neizmanto, lai runātu par mediķu vardarbīgu rīcību, šis aspekts bieži sabiedrībā gan tiek pieminēts," pauda Lieģe-Doležko.
No mediķu skatu punkta starp normu un pataloģiju ir viens solis. Saruna pēc bērna piedzimšanas ir svarīga, būtiski ar mammu izrunāt un izskaidrot katru mediķa soli. Tāpat dzemdētājas un mediķu kopējās situāciju izskatīšanas gaitu ir nepieciešams dokumentēt.
"Redzu pieaugošu vecmātes lomu, viņa vislabāk sagatavotu dzemdībām – kas būs runāts grūtniecības laikā, norisināsies arī dzemdībās,"
pauda Rezeberga.
* Pētījumu īstenojuši "Norstat Latvija", Agra Lieģe-Doležko un Olga Procevska.
