Ģimenes studija

Digitālās tehnoloģijas bērnu ārstniecībā un prasmju attīstīšanā

Ģimenes studija

Bērnu drošība pludmalē: kā pārliecināt vecākus skatīties uz bērniem, ne telefonā

Vardarbības pieredze dzemdībās Latvijā arvien ir aktuāla

Traumatiska pieredze dzemdībās – Latvijā aizvien aktuāla. Diskutē eksperti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Publiskajā telpā nupat ar lielu sparu uzvirmojušas diskusijas par topošo māmiņu piedzīvoto vardarbību Latvijas dzemdību iestādēs. Siguldas slimnīcas vecmāte Liene Ceriņa Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" uzsvēra, ka šādi gadījumi ir, un to ir daudz. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena pauda, ka vardarbība dzemdībās ir izplatīta visās valstīs, tomēr Latvijas problēma ir – nespēja darīt lietas labā kaut ko tā, lai būtiski pavirzītos uz situācijas uzlabošanas pusi.

Spriešana par vardarbību Latvijas dzemdību iestādēs sākās ar trīs sieviešu atklāsmēm intervijā, ko publicēja portālā "Satori". Tam sekoja diskusijas, komentāri un rūgtu pieredžu gūzma sociālajos tīklos un sarunu grupās.

Latvijas Radio raidījums "Ģimenes studija" aicināja klausītājas un sociālo tīklu kontu sekotājas dalīties pieredzē, pēc kā raidījums saņēma nevis dažus, bet vairākus desmitus pieredzes stāstu. Piepulcējot tam komentārus, to jau ir simtiem.

Daudzi no tiem apliecina, ka vardarbība Latvijas dzemdību iestādēs ir klātesoša. 

Daži no iesūtītajiem pieredzes stāstiem:

Noklausoties sieviešu iesūtītos stāstus, kuros atklājas traumatiska pieredze,  Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāju Santa Markova atzina: "Man žēl, ja tiešām kādai pacientei to tiešām ir nācies pārdzīvot, ka šī dzemdību pieredze nav bijusi tāda, kādu viņa to vēlētos un kādu vēlētos visa sabiedrība, un kādu katra Latvijas sieviete ir pelnījusi."

Viņa skaidroja, ka, piemēram, sasteigtai un nepaskaidrotai rīcībai dzemdībās var būt dažādi medicīniski iemesli, taču pieredzes stāstos sievietes norādīja arī uz nievājošiem un negatīviem izteikumiem, kas vērsti pret viņām. Piemēram, "aizver muti un nepsiho".

Markova uz to atbildēja šādi: "Noteikti nē. Pie mums tā noteikti nenotiek. Mums arī ir jādomā, ko mēs runājam publiskā telpā, un es neticu, – ja tā ir, jūs mums atnāciet un parādiet, kurš būtu teicis pie izkritušas nabas saites "aizver muti un nerunā". Tā nevar būt, un tā nav."

Vienlaikus viņa piebilda, ka situāciju var komentēt tikai par notiekošo savā iestādē, un aicināja sievietes šādos gadījumos vērsties pie slimnīcas valdes, jo visiem darbiniekiem nav iespējams izsekot līdzi: "Jūs saprotiet, mums arī ārstniecības personas ir 306. Es nevaru šos faktus ne noliegt, ne apstiprināt, jo 306 darbiniekiem 24/7 es klāt neesmu. Ja kādai māmiņai ir nācies piedzīvot šādu negatīvu pieredzi, viņai lūdzu vērsties uzreiz pie mums."

Pretēju viedokli pauda Ceriņa.

"Šo gadījumu ir diezgan daudz, un es būšu godīga – diezgan bieži," viņa atzina. 

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Turklāt, viņasprāt, tā lielākoties ir tieši komunikācijas kļūda vai nelaipna attieksme, kas rada traumatisko pieredzi, jo sievietes viņai nesūdzas par veiktajām manipulācijām, bet gan par attieksmi. 

"Es nedaudz pakomentēšu arī pirms tam dakteres teikto par to, ka sievietēm ir jānāk, jārunā par to un jāstāsta. Redz, ja mēs skatāmies to kā uz emocionālo vardarbību, šīs sievietes nav spējīgas to izdarīt, jo tas, kas ar viņām notiek dzemdībās, viņām šķiet, ka viņas pašas pie tā ir vainīgas un paiet ārkārtīgi ilgs laiks, kamēr sieviete saprot, ka varbūt šī nav tikai mana atbildība, ka nav tā, ka es esmu bijusi "slikta dzemdētāja"," Ceriņa uzsvēra. 

Ceriņa atsaucās uz savu pieredzi, ka arī visbīstamākajās situācijās ir iespējams dažu sekunžu laikā izstāstīt sievietei, kas notiek un kas tiks darīts. "Mēs nedrīkstam sievieti tiešām sākt durt, dot tableti vai likt sistēmas, nepastāstot viņai, kas tas tāds ir un kam domāts," Ceriņa uzsvēra. 

Savukārt zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena norādīja, ka vardarbība dzemdībās ir izplatīta visās valstīs, ne tikai Latvijā. 

"Problēma ir tā, ka Latvijā, lai arī sieviešu stāsti ir bijuši gadiem, nekas nav mainījies.

Kopš es šajā nozarē esmu sākusi strādāt, atbildīgie par šo nozari, par sieviešu aizsardzību dzemdībās nav izdarījuši gandrīz neko, lai mēs būtiski tiktu uz priekšu," viņa uzsvēra. 

Veselības inspekcijā par veselības aprūpes kvalitāti ginekoloģijā un dzemdniecībā no 2018. līdz 2022. gadam saņemti 159 iesniegumi. Nevienā no slēdzieniem nav identificēta ar dzemdībām saistīta vardarbība. Šobrīd izskatīšanā ir viens iesniegums par emocionālo vardarbību dzemdību laikā. 

"Veselības ministrija nekad šo jautājumu neskata kā vardarbības jautājumu. Tālākais, līdz kam mēs tiekam, ir acu aizmālēšana ar tā saucamajām komunikācijas grūtībām," sacīja Olsena.

Viņa arī skaidroja, ka lietās, kur ir tiešas norādes uz vardarbību, pat pierādījumi par iejaukšanos bez piekrišanas, nav vēl redzējusi Veselības inspekcijas atzinumu par kādu aizliegtu darbību

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docētāja, doktora studiju programmas tiesību zinātnes direktore Karina Palkova atzina, ka sieviešu pieredzes stāstos nesaskata tik daudz vardarbības momentu, cik laipnas attieksmes trūkumu, un Pacientu tiesību likums skaidri iezīmē, ka katram pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi: "Visi šie stāsti secina, ka trūkst laipnas attieksmes, un visi šie stāsti liecina, ka mums ir robs pacientu un ārstniecības personu komunikācijas kultūrā."

Palkova arī norādīja, ka gadījumos, ja ir nodarīts kaitējums pacienta veselībai, var un ir jāraksta iesniegums Ārstniecības riska fondam. "Arī morālais kaitējums, bez šaubām, ja mēs to varam pierādīt. Tālāk ir Ārstniecības riska fonda darbinieku un kompetenču jautājums," viņa atzina. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti