Ģimenes studija

Kartupelis neaug krūmos, bet zem zemes. Bērniem sarūk zināšanas par dabu

Ģimenes studija

Nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām sniedz iespēju saņemt atbalstu un iedrošinājumu

Jaunieši kritiski vērtē iespēju ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā vai skolā

Pētījums: Jaunieši kritiski vērtē iespēju ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā vai skolā

Pētījumi* rāda, ka jaunieši pozitīvi vērtē savas iespējas apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus un pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm, bet kritiski - iespējas iesaistīties politisko organizāciju un partiju darbībā, kā arī  ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā, skolā un augstskolā.

Kāpēc tā un kā to mainīt, interesējas “Ģimenes studija”.

Lauks, ko skolā bērniem ļauj darīt, ir ļoti ierobežots. Skolēni pamazām tiek attālināti no aktivitātēm. Aktivitāte ir tādas pašas prasmes, kā visas citas, šīs prasmes apgūt ir jāveicina, rādot, ka savā līmenī viņam vienmēr ir iespējams ko ietekmēt, tāpēc ir svarīgi agri to kultivēt, tā jauniešu iniciatīvu raksturo eksperte Daiga Eiduka.

Publiciste Linda Surika pauž, ka

sabiedrībai ir ekspektācijas, ka jaunieši 18 gadu vecumā pamodīsies par pilsoņiem.

Ir vairāki līmeņi, kur jauniešiem tiek likti šķēršļi – gan ģimenē, gan skolā. Bieži ģimenē jauniešus neiesaista lēmumu pieņemšanā un arī skolā tas ir nosacīti - piemēram, skolā bērni nevar lemt par stundu garumu vai pat ballīti skolā.

Jaunieši uzskata, ka viņiem ir dažādas iespējas iesaistīties notikumos un procesos, bet, lai to iemācītos darīt, svarīgi, kā jauniešu idejas pozicionē ģimenē. Ja jaunietis iesaistās ģimenes aktivitātēs un lēmumu pieņemšanā, tad arī skolā un sabiedrībā spēs iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

Tāpat svarīga ir vide – ar kādiem jauniešiem kopā pavada laiku, tāpēc jauniešu Saeimai ir savi vēstneši, kuri aicina citus piedalīties. Princips ir tāds pats kā Saeimā – 100 aktīvi jaunieši pieņems lēmumu.

Pētījumā secināts, ka, lai gan tradicionāli jaunieši tiek uzskatīti par aktīvāko sabiedrības daļu, pētījumu dati liecina, ka ir tikai nedaudzas aktivitātes, kur iesaistās vairāk nekā puse jauniešu – kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšana (85% Latvijas jauniešu), ceļošana Latvijā (77%), skolas vai augstskolas pasākumi (62%), ceļošana uz ārvalstīm (55%). Dažādās citās brīvā laika vai sabiedriskās aktivitātēs iesaistās mazāk nekā puse jauniešu.

Lai gan ģimenē lielākā daļa jauniešu var ietekmēt lēmumus, izglītības iestādēs un savā pašvaldībā ietekmes iespējas tiek vērtētas drīzāk kritiski. Tas liecina par nepieciešamību veicināt lielāku jauniešu iesaisti lēmumu diskutēšanā un pieņemto lēmumu skaidrošanā – kā institucionālā līmenī, tā arī dažādu atsevišķu projektu un aktivitāšu veidā, vienlaikus izvairoties no formālu līdzdalības pasākumu īstenošanas*.

* Pētījums par “Jauniešu labbūtību Baltijas valstīs”.

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti