Ģimenes studija

Bērns kautrējas no sava kailuma: kā veidot veselīgu sava ķermeņa uztveri

Ģimenes studija

Ēdināšana skolā: vai skolēni novērtē un izmanto iespēju paēst mācību iestādē

Sākta pakāpeniska pāreja uz latviešu valodu mācībās jau mazākumtautību bērnudārzos

Pāreja uz izglītību latviešu valodā - mazākumtautību bērnudārzos bērni mācās runāt un lasīt latviski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Mazākumtautību izglītības iestādēs sāk pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, bērni mācās bilingviālā vidē. Bērni var apgūt paralēli divas valodas, rāda pētījumi. Rīgā aizvien vairāk mazākumtautību ģimeņu savus bērnus ved mācīties latviešu valodas bērnudārzos, pauž raidījumā “Ģimenes studija”.

Pētījumi pierāda, ka bērns var mācīties otru valodu paralēli savai dzimtajai valodai, bet bērnam ir svarīga viena valoda un viens valodas lietotājs (valodas nesējs)  - piemēram, vecāki runā vienā (krievu) valodā ar bērnu, bet bērnudārza audzinātāja latviski. Bērns to labi uztver.

Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā līdz piecu gadu vecumam ir bilingvāla pieeja, tālāk rotaļnodarbībās saziņas valoda būs latviešu valoda. Līdz šim bija mēģinājumi ieviest bilingvālo izglītību, tagad to dara vairāk, skaidro vadītāja Tatjana Slepņova. Dārziņā veido apstākļus, lai latviešu valodā iemācītos gan runāt, gan nedaudz lasīt un rakstīt.

Likumdošanā ir noteikts, ka mazākumtautību bērnudārzos ir jābūt latviešu valodas skolotājam.

Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā audzinātājas ar bērniem sarunājas krieviski, bet skolotāju palīgiem latviešu valoda ir dzimtā valoda un viņi ar bērniem runā latviski.

Ērika Pičukāne no Valsts valodas aģentūras skaidro, ka valodas mācīšanai tā ir pareizā pieeja: “Viena valoda, viens valodas nesējs ir ideālais variants – palīgs latviski, pedagogs krieviski runā.”

Bieži uzskata, ka bērnam valodu nedrīkst mācīt cilvēks, kurš pats valodu nepārvalda perfekti. Ērika Pičukāne skaidro, ka, ja bērns ir valodas mācīšanās procesā, tad valodu mācās vēl no daudziem citiem avotiem sadzīvē, televīzijas un citiem, ne tikai no pedagoga, bieži bērns pat labo nepareizu pieaugušo runu, pats iemācās runāt pareizi.

Tētim Konstantīnam Čekušinam valodas mācība bērnudārzā izklausās kā politisks mērķis. Tēvs uzskata, ka skolā sākumklasēs būtu labāk mācīties dzimtajā valodā, lielākajās klasēs pamazām pāriet uz bilingvālo mācību.

Arī Konstantīna bērna dārziņā ir tā, ka pedagoga palīgs runā latviski, audzinātāja krieviski. Vienīgais, kas uztrauc tēti - lai valodas mācīšana nebūtu formāla, jo obligāti jārunā latviski. Piemēram, bērni mācās dzejoļus, bērns iemācījies, bet nevar paskaidrot, par ko tas dzejolis ir. Tētis uzskata, ka tad labāk būtu mācīties dzejoli krieviski. Tāpat pedagogu kvalifikācija ir dažāda, novērots, ka cita atmosfēra ir grupās, kur ir latviski runājoši bērni.

Tētis uzskata, ka katrā bērnudārzā būs sava unikālā situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti