4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Ceturtā studija

Nepaej garām! Latvijas Bērnu fonda nometņu dalībnieki izauguši un paši vada nometnes.

Nepaej garām! Latvijas Bērnu fonda nometņu dalībnieki izauguši un paši vada nometnes

Latvijas Bērnu fonds nometnes bērniem ar īpašām vajadzībā organizē jau kopš 1992. gada, pulcējot nometņu dalībniekus no visas Latvijas. Pirmo nometņu dalībnieki jau izauguši un tagad paši piedalās nometņu organizēšanā, nodarbību vadīšanā un darbā ar bērniem. Ar bērnu un pedagogu pieredzi iepazīstina raidījumā "4. studija". 

Bērnu fonda komandas vidū ir vairāki cilvēki, kas nometni pazīst no visām pusēm. Savulaik viņi ir bijuši nometņu dalībnieki, tagad - pulciņu vadītāji un audzinātāji.

Topošā farmaceite Zane Zaķe astoņu gadu vecumā pirmo reizi piedalījās Latvijas Bērnu fonda nometnē, jo devās līdzi mammai Elgai Zaķei, kura tur strādāja par mediķi. Zane nometni gaidījusi katru gadu, tādēļ saprot bērnus, kuri tagad ļoti, ļoti gaida šīs 10 neaizmirstamās vasaras dienas. Tikai sajūtu līmenī Zane atceras savu pirmo nometni kā dalībniece, toties pirmā nometne, kur strādāja par aprūpētāju, palikusi labā atmiņā.

Bērnu fonda nometnēs Zane strādā jau piecus gadus, un no aprūpētājas pārgājusi uz rokdarbu pulciņu vadītājas darbu.

“Atceros, ka bērnībā tieši par pulciņu skolotāju es gribēju strādāt nometnē. Kad radās tās idejas, ko varētu darīt, tad arī pienāca tas laiks, kad varēju beidzot pati iecerēto īstenot,” par darba sākumu nometnē pauž Zane.

Zane atzīst – lai arī jebkurš darbs nometnē ir grūts un ļoti atbildīgs, ir prieks un gandarījums, ja redzi – laika gaitā īpašo bērnu veselība uzlabojas.

Mākslas eksperts Rolands Melderis ikdienā strādā E. Smiļģa Teātra muzejā, bet atvaļinājuma laikā jau devīto gadu desmit dienas ir audzinātājs Bērnu fonda rīkotajās nometnēs. Bērnībā – 12 gadu vecumā - pirmo reizi turp devies līdzi  mammai, kura bijusi šo nometņu vadītāja.

Visvairāk Rolands ir strādājis nometnēs bērniem ar īpašām vajadzībām. Komandai visgrūtākais laiks ir divas nedēļas pirms nometnes, kad viss jāizdomā, jāsaplāno un jāpārbauda. Turklāt jebkurai situācijai nedrīkst būt tikai plāns A. Ir nepieciešams arī plāns B un C, jo nometnei jābūt aizraujošai visiem bērniem – atbilstoši viņu interesēm un spējām.

Rolands uzsver, ka darbā ar bērniem svarīgs ir “bērns kā personība, lai viņš nejūtas ar kaut ko atšķirīgs. Ļaut viņam justies kā bērnam. Kā normālam parastam bērnam. Dot dažādas aktivitātes. Cik katrs var izdarīt, protams... katram savās spēju robežās.''

Nereti nometnēs ir bērni arī no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Piedzīvojums 10 dienu garumā ļauj viņiem atgriezties bērnībā.

Bērns nonāk tādā vidē, kur viņš var būt parasts bērns. Nevis rūpēties par saviem vecākiem, kuriem ir problēmas, viņš tiešām var būt beidzot bērns. Un ļaut nedomāt par lietām, ko taisīt ēst utt. Tu vari vienkārši izklaidēties un apgūt jaunas lietas. Iegūt draugus, pauž Rolands.

Tā kā Rolands ir izbaudījis nometni no abām pusēm, nešaubīgi var nosaukt kritiskāko punktu dienas režīmā – “došanās pie miera. Tā visiem audzinātājiem ir trakākā lieta. Kāpēc? Jo neviens jau negrib iet gulēt. Es pats, kad biju šajā posmā kā dalībnieks, nekad jau negāju noteiktajā laikā gulēt. Parunāties, paākstīties. Meitenes blakus istabā – paamizēties.”

Savu desmit dienu darba un pūliņu rezultātu parasti var redzēt dažādos ikdienišķos, bet ļoti būtiskos sīkumos.

Darbs Latvijas Bērnu fonda rīkotajās nometnēs gan Zanei, gan Rolandam ir kļuvis par pašsaprotamu, grūtu, bet reizē arī gandarījumu pilnu vasaras vaļasprieku. Tiesa, abi jaunieši atzīst – ja nebūtu bērnības pieredzes, visticamāk, par šādu iespēju nemaz nezinātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti