Māras Arājas ģimenē ir trīs bērni, viņi dzīvo Inčukalnā pāris kilometrus no centra. Uz dzīvi laukos pārcēlās pirms nepilniem diviem gadiem. Iepriekš pēc katrām brīvdienām laukos bija grūti atgriezties pilsētā. Laukos ikdienas dzīves vide ir daudz vienkāršāka un drošāka. Izvēloties īpašumu, ģimene definēja prasības – attālumu, vietas, māju, kurā ir iespējams uzreiz dzīvot.
Līgas Zelčānes ģimenē aug divi bērni, trešo gadu ģimene dzīvo 100 km no Rīgas Zentenes pagastā. Vecvecāki dzīvoja netālu no ģimenes tagadējās dzīvesvietas, tas palīdzēja izvēlēties mājvietu.
Eksperti iesaka, pirms izvēlēties dzīvesvietu laukos, noskaidrot pakalpojumu pieejamību (medicīna, policija, skola utt.), transporta pieejamība un citas lietas.
Māra Arāja piekrīt, ka tas ir svarīgi, – dzīvojot laukos, vecāki nedaudz kļūst par savu bērnu aukli, jo nepieciešams bērnus vest uz mācībām un pulciņiem. Ļoti palīdz skolas autobuss.
Arhitekte Evelīna Ozola, komentējot pārcelšanos uz laukiem, pauž, ka cilvēks grib pārvākties uz zaļu vidi, bet atrasties tuvāk pilsētai – ir svarīgi, lai būtu pieejami pakalpojumi. Pārvākšanās uz īstiem laukiem ir ļoti liels un nopietns solis, ir jābūt pašpietiekamam un jāspēj rūpēties par sevi pašam.
Dzīvojot pilsētā, bieži ir tā, ka patīk sajūta, ka ir daudz kā pieejama – kultūras pasākumi, aktivitātes un citi labumi, bet visus šos labumus ne vienmēr izmanto.
Darba pieejamība ir ļoti būtiska, izvēloties dzīvi laukos. Evelīna Ozola uzskata, ka, izejot cauri pandēmijas mācībām, cilvēki attālinātu darbu pieņem kā labu alternatīvu darbam uz vietas. Iespēja attālināti strādāt ļoti palīdz izvēlēties darbu laukos, tomēr ir darbi, kurus nevar darīt attālināti.
