Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais pauž, ka diemžēl ir novērojamas nesaskaņas un vardarbība etniskā līmenī.
Emocionāla vardarbība, kuru grūti izmērīt, skolā, visticamāk, ir, vecāki ir par to informējuši. Bet bērni ir mājas spoguļi, vecākiem jādomā, ko runā, ko dara.
Vardarbība skolā pieaug, tas nav saistīts ar Ukrainas notikumiem, bet ir attālināto mācību sekas, jo sociālās prasmes pasliktinājušās šajā laikā, uzsver Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins.
Rīgas Starptautiskās skolas sociālo zinību un angļu valodas skolotāja Līga Grundšteine akcentē, ka vairāk ir vērojama vispārēja trauksme. Agresīvas verbālas vai fiziskas emociju un viedokļu apmaiņas tika apstādinātas pašā sākumā ar sarunām visās klasēs, runājot par to, ka nevienu nevar vainot par to, ko dara politiķi.
Ir bīstama tendence konfliktu uztvert kā neko īpašu un nepievērst tam uzmanību.
Asākais brīdis etniskiem konfliktiem bērnu vidū bija kara pašā sākumā, secina "Uzvedība.lv" veidotāja Līga Bērziņa. Ir konflikti un incidenti, svarīga ir pedagogu spēja pamanīt konflikta sākumu. Latvijā ir viens no lielākajiem vardarbības līmeņiem pret bērniem. Tad, kad bērniem rodas stress, bērni meklē tuvākos, lai atbīvotos no spriedzes.
Mēs gribam, ka skolā strādā izcilības, bet tā nav, reāli klāt nāk dažādi apstākļi, kur pareizi reaģēt ir grūti,
pauž Kristaps Zaļais.
Iecietība un savtarpējā pieņemšana ir tēmas, pie kurām daudz strādā. Skolā ir savi noteikumi, mehānismi – brīdinājumi, runāšana, aizliegums dažas dienas apmeklēt skolu; ja skolēns uzzīmējis kādu simbolu, tad jātaisa prezentācija, jāskaidro citiem, ko tas nozīmē. Skolā strādāt ir vieglāk, jo ir mazākas klases un stingras sarkanās līnijas; radīt drošu vidi vieglāk, bet nekad nevar izslēgt nesaskaņu iespēju, Rīgas Starptautiskā skolas pieredzi raksturo Līga Grundšteine.
