Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem. Viens no nelaimes iemesliem vairumā gadījumu ir Latvijas iedzīvotāju vājā vai vidējā peldētprasme.
"Diemžēl man šķiet, ka mēs esam vienīgā valsts, kurā par to diskutē gadiem un ignorē ne tikai statistikas datus, Pasaules Veselības organizācijas secinājumus, bet arī mūsu kaimiņvalstu pieredzi.
It īpaši, ja skatāmies uz Skandināvijas valstīm, kurās noslīkšana arī savulaik bija ļoti liela problēma. Ieviešot izglītības saturā peldētapmācību, ietverot tajā arī drošības uz ūdens elementus, noslīkšanas statistika ir strauji samazinājusies. Labas peldētprasmes apvienojumā ar prātīgu uzvedību pie ūdens viennozīmīgi garantē, ka traģiskā satistika laika gaitā samazinās," uzsvēra Platonovs.
Viņš norādīja, ka Latvijā tikai apmēram trešdaļai Latvijas jauniešu ir vismaz viduvējas peldēšanas iemaņas, kas ir ļoti zems rādītājs.
Peldētprasme nozīmē spēt nopeldēt vismaz 200 metrus, tostarp 50 metrus uz muguras, kā arī spēt ielēkt ūdenī, nirt un gulēt jeb atrasties uz ūdens.
"Visas šīs prasmes ir ļoti svarīgas, ja [bērns] nokļūst kādā nelaimē brīvdabas ūdenstilpnē. Piemēram, ja apgāžas laiva, ja ir jāspēj izpeldēt no laivas apakšas vai nirt, vai varbūt gaidīt palīdzību, lai mēs spējam tās 10 minūtes mierīgi ūdenī gulēt un sagaidīt šo palīdzību, vai varbūt atpūsties un uzkrāt spēkus, lai pats saviem spēkiem nokļūtu krastā.
Tas ir vesels komplekss, kas saucas ūdens kompetence, kas ir 15 dažādi elementi, un tiem visiem 15 elementiem ir jābūt mācību saturā un bērnam jāiemācās," uzsvēra Platonovs.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs piekrita, ka mācēt peldēt ir svarīga prasme, kas nepieciešama ikvienam, un apstiprināja, ka tam tiek meklēts papildus finansējums.
"Es tomēr aicinātu nevērtēt tik tiešu korelāciju starp noslīkušo skaitu un peldētprasmi, jo, ja mēs skatāmies statistiku, pārliecinošs vairums ir pieaugušo, vēl jo vairāk pārliecinošs vairākums ir pieaugušie alkohola reibumā. Tomēr es aicinu paskatīties uz peldētprasmi kā uz būtisku, svarīgu sporta un veselību veicinošu aktivitāti. Protams, ka arī sporta departamentā nākamā gada budžetā svarīga prioritāte ir papildu finansējums tieši peldētprasmes apmācībai. Redzēsim, vai nākamajā budžetā izdosies iegūt papildu finansējumu," norādīja Šteinbergs.
Pārsvarā peldēšanas stundas šobrīd notiek, pateicoties pašvaldības finansējumam un labajai gribai, viņš atzina.
"Šobrīd prioritāte ir tāda, lai caur ministriju šis pasākums kļūst nevis labas gribas izpausmes forma, bet obligāts pasākums," uzsvēra Šteinbergs.
