Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par jauniešu izglītošanu par attīstības posmiem, attiecību veidošanu un seksualitāti.
Statistika rāda jauniešu izglītības trūkumu
Jauniešu uzvedības paradumi rāda, ka zināšanas par cilvēka ķermeni, reproduktīvo dzīvi, seksuāli transmisīvajām slimībām ir samazinājušās, skaidro organizācijas "Papardes zieds" pārstāve Iveta Ķelle.
Pēdējos gados mums nav veikti pētījumi par laiku, kādā jaunieši uzsāk dzimumattiecības, iepriekšējā pētījuma dati rāda, ka Latvijā jaunieši dzimumdzīvi uzsāk 17 gadu vecumā, tas ir tāpat kā vidēji Eiropā. Mums ir fakti, cik no pāragri seksuālās attiecības uzsākušajiem saslimst ar seksuāli transmisīvajām slimībām vai iestājas grūtniecība. Šai sliktajai statistikai ir tendence pieaugt.
Ginekoloģes Vijas Veisas darba pieredze rāda, ka ir reti gadījumi, kad meitenes pēc padoma par seksuāli reproduktīvo veselību nāk pie ginekologa. “Mēs biežāk satiekamies ar sekām, ne izglītošanas jautājumiem.”
Pārtraukto grūtniecību skaits meitenēm līdz 17 gadu vecumam pieaug, 2017.gadā bija 66 gadījumi.
Kam jāuzņemas pusaudžu izglītošanas darbs
Ķelle skaidro, ka organizācijas “Papardes Zieds” veiktās aptaujas dati parāda tendences, tas korelē ar to, ka skolā vairs nav veselības mācības.
To ir grūti pierādīt, bet statistika rāda, ka zināšanu nav pietiekami.
Ja meitene mērķtiecīgi aiziet pie mediķa runāt par veselību, bet tas ir reti, tad mediķis velta laiku sarunai. Jautājums par zēniem – kas runās ar zēnu, ja skolā lielākais skaits ir pedagogu sieviešu vecumā ap 50 gadiem.
Reinis Siliņš no Skultes doktorāta skaidro, ka mūsdienu bērni psiholoģiski un fiziski nobriest ātrāk. Viņu problēmas risināt palīdz tēvi un treneri. Ģimenes ārstam tam nepietiek laika, lai visu izrunātu. Skolā un mājā jāsaņem informācija par seksuālajām attiecībām, higiēnu, saslimšanām. Tā varētu būt valstiska programma vai pašvaldība varētu risināt šos jautājumus.
Igaunijā ir pozitīva pieredze – izveidotas īpašas jauniešu mājas, kur jaunieši pie speciālistiem var saņemt informāciju.
Domājot par pusaudžiem, svarīgs ir draudzīgums, saprotama informācija, drošums, vecāki būs pēdējie rindā. Pusaudži cenšas no vecākiem atdalīties. “Mēs bieži baidāmies, ka sekss notiks vardarbīgi, un gribam pasaudzēt pusaudžus. Pieaugušos paralizē bailes sarunāties ar bērniem par seksu. Pusaudži pēc padoma vēršas internetā, “ skaidro psiholoģe Marija Ābeltiņa.
Pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, organizācija “Papardes Zieds” pirmajā pusgadā sasniegusi 5000 jauniešu auditoriju. “Kad pie vienas klases aiziet divas reizes, tad otrajā nodarbībā var novērot, ka nedaudz ko atceras no pirmās nodarbības, nepieciešamas vairākas nodarbības. Vispirms ar pusaudžiem runā par attīstības posmiem, tad ar vidusskolēniem par attiecību veidošanu un seksualitāti,” skaidro Ķelle. Kas notiks, kad beigsies finansējums? Darbs ar skolēniem ir nepārtraukts process, tas nevar notikt kampaņveidīgi.
Vairākās Eiropas valstīs ar Izglītības ministrijas mandātu kādas neformālas organizācijas izglīto pusaudžus. Mums Veselības ministrija savā mātes un bērna aprūpes programmā par to domā.
Attiecību skola sākas ģimenē. Ne visās ģimenēs attiecības starp vecākiem ir paraugs bērniem,
puse ģimeņu dzīvo šķirti, bērni dzīvo arī ārpus ģimenēm.
Ja vecāki neprot uzsākt sarunu ar saviem bērniem, neprot atbildēt uz visiem jautājumiem, tad viņi var dot padomu, kur meklēt atbildes uz jautājumiem. Pieaugušajiem arī nevajag kautrēties, ka viņi nezina atbildes vai nezina, kā atbildēt. Visi var mācīties vienmēr, ir pieejami arī dažādi materiāli, ko izmantot sarunai ar bērnu.
