LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar kontrabasa spēles apguvi mūzikas skolā.
Kas ir kontrabass?
Kontrabass ir lielākais stīgu instruments ar viszemāko skaņu. Tas ir gandrīz divus metrus augsts un tam ir četras stīgas. Kontrabasu spēlē, stāvot vai sēžot uz speciāla, paaugstināta krēsla. Pastāv divas kontrabasa lociņa spēles tehnikas: franču skola (lociņu tur no augšas – tāpat, kā pārējiem lociņinstrumentiem) un vācu skola (lociņu tur vairāk no sāniem). Kaut arī kontrabass ir lociņinstruments, to ļoti bieži spēlē bez tā – picikato (pizzicato), kas kontrabasam ir īpaši skanīgs un labi dzirdams.
Kāda ir kontrabasa izcelsme?
Kontrabass veidojies 16. gadsimtā, kad mūzikā valdīja baroks. Pirmie kontrabasa priekšteči bija basa violas ar trīs līdz sešām stīgām, un šis instruments visbiežāk izpildīja basso continuo jeb staigājošā basa funkcijas – mūzikā tas spēlēja nevis melodiju, bet gan pavadījumu, veidojot harmoniju. 17.gs. vidū Itālijā meistars Mikēle Todīni (Michele Todini) sāka būvēt instrumentus ar četrām stīgām, un drīz tas kļuva par izplatītāko kontrabasa veidu. 18.gs. 2.pusē, īpaši pēc K. V. Gluka (Gluck) operas reformas, kontrabass kļuva par stabilu un pat obligātu orķestra instrumentu, kas dod pamatu visiem pārējiem orķestra instrumentiem. Mūsdienu kontrabasā, atšķirībā no citiem instrumentiem, korpusa ziņā saglabājušās daudzas iezīmes no baroka instrumenta.
Kur spēlē kontrabasu?
Kontrabasu var spēlēt dažādos kameransambļos un solo, taču visbiežāk tas sastopams simfoniskajā orķestrī. Kontrabass ir arī vienīgais stīgu instruments, kas nereti tiek iekļauts pūtēju orķestra sastāvā. Šis instruments ļoti bieži dzirdams arī džeza mūzikā, kantri mūzikā un pat rokā – visur, kur vajag basu.
Cik ilgi mūzikas skolā jāmācās kontrabasa spēle?
Mūzikas skolā kontrabasu mācās sešus gadus, un parasti mācības uzsāk 12–14 gadu vecumā. Mūzikas skolas programmā apgūst klasiskā kontrabasa spēli – džeza kontrabasu iespējams apgūt mūzikas vidusskolās.
Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?
Kontrabasisti instrumentu visbiežāk īrē līdz pat brīdim, kad iestājas Mūzikas akadēmijā, tāpēc nav jāuztraucas par sava kontrabasa iegādi – īpaši, ja īrējamais instruments ir labas kvalitātes, vērts pie tā pieturēties. Taču, ja ir vēlme vai nepieciešamība iegādāties savu personīgo instrumentu, mūzikas skolas līmeņa kontrabass maksā ap 1000 eiro, taču jau profesionāls instruments – 4000 līdz pat 8000 eiro. Kontrabasam ir divi skaņojumi, kas izriet no divu veidu stīgām: orķestra skaņojums un solo skaņojums, ko panāk, spēlējot uz speciālām stīgām, kas noskaņotas par toni augstāk. Solo skaņojums nepieciešams, kad kontrabasists spēlē solo vai kopā ar koncertmeistaru – tad instrumenta tembrs nepieciešams spilgtāks. Ar laiku būtu vēlams iegādāties abus stīgu komplektus – gan orķestra, gan solo. Orķestrī bieži vien jāspēlē arī piecu stīgu kontrabass, lai varētu nospēlēt vēl zemākas skaņas, taču šādos gadījumos orķestris instrumentu nodrošina.
Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?
Kontrabasam, tāpat kā pārējiem stīgu lociņinstrumentiem – vijolei, altam un čellam – lociņš regulāri jāiesmērē ar kanifoliju. Katram audzēknim tas jāiegādājas pašam – cena ir apmēram 10 eiro, un tas kalpo apmēram gadu. Kanifolijs uz stīgām un kontrabasa augšējās dekas atstāj baltus putekļus, kuri regulāri jānoslauka ar sausu lupatiņu, jo pretējā gadījumā pēc laika tos ir grūti notīrīt. Kontrabasa stīgu plīšana ir ļoti rets gadījums, tāpēc nav nepieciešams iegādāties rezerves stīgu komplektu, taču vērts iegādāties jau iepriekš minētos stīgu veidus – orķestra un solo stīgu komplektus. Ar laiku audzēknim būs jāiemācās stīgas mainīt pašam – taču to iemācīs specialitātes skolotājs.
Runājot par instrumenta uzturēšanu, jāatceras, ka tas vienmēr jātur drošā vidē, kur tas novietots stabilā pozīcijā un nav pakļauts nekāda veida apdraudējumiem. Tā kā kontrabass ir veidots no koka, tas reaģē un temperatūru un gaisa mitrumu, tāpēc vēlams to vienmēr turēt istabas temperatūrā. Pēc spēlēšanas, atšķirībā no citiem instrumentiem, kontrabasu visbiežāk atstāj, nevis liek atpakaļ futlārī.
Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt kontrabasu?
Tā kā kontrabasa stīgas ir visbiezākās, uz mūziķa pirkstiem var veidoties tulznas – jo īpaši nepatīkami tas varētu būt, pirmoreiz sākot spēlēt šo instrumentu. Kontrabass ir viens no fiziski visgrūtāk spēlējamajiem instrumentiem, tāpēc to sāk mācīties tikai no 12–14 gadu vecuma, kad ķermenis jau ir pietiekami attīstījies un spēcīgs. Visu laiku jābūt arī pilnai apziņai – vai spēlē relaksēti, vai tomēr esi sasprindzis: ķermeņa stāvoklim jāpievērš uzmanība jo īpaši mācību sākumā, lai pierastu spēlēt pareizākajā, ērtākajā un efektīvākajā pozā. Būtiski ir paralēli nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, lai nostiprinātu muguras muskulatūru, kas ir ļoti svarīga kontrabasa spēlē. Ļoti bieži kontrabasisti cīnās ar delnu, plecu un muguras sāpēm – šīs komplikācijas parasti veidojas, ja ķermenis ilgu laiku ir saspringts.
Jāņem vērā arī kontrabasa lielais izmērs, kas tā pārvietošanu padara par ļoti sarežģītu. Tā kā kontrabasistam ir vajadzīgs arī speciāls, augsts krēsls, tad braukšana sabiedriskajā transportā ir gandrīz neiespējama, ja abus – gan instrumentu, gan krēslu – nepieciešams vest. Šī iemesla dēļ nepieciešams vecāku atbalsts, pārvedot instrumentu no vienas vietas uz otru.
Kontrabass ir diezgan netradicionāls instruments. Nevajag lolot lielas cerības uz solista karjeru instrumenta zemā tembra dēļ. Tas bērnam varētu būt mazliet šokējoši, jo slaveni mūziķi parasti taču ir zināmi ar spilgtiem, virtuoziem solo, nevis pavadošā basa funkciju. Tomēr jāatceras, ka kontrabass ir ārkārtīgi svarīgs orķestra instruments, kas dažreiz netiek pietiekami novērtēts. Kontrabasisti orķestros vienmēr ir ļoti vajadzīgi un pieprasīti: kamēr citi mūzikas skolas bērni orķestri sāk apmeklēt 3., 4. klasē, kontrabasisti uz orķestri tiek “sūtīti” pēc iespējas ātrāk. Mazajiem kontrabasistiem viss būs jāapgūst diezgan ātri – citi bērni savus instrumentus sāk apgūt jau 6–7 gadu vecumā. Kamēr, piemēram, pūšamo instrumentu audzēkņi pirmās nedēļas strādā tikai pie pareizas elpošanas apgūšanas, tikmēr kontrabasisti savu instrumentu sāk apgūt jau teju pirmajā dienā. Vispirms daudz laika jāpavada, spēlējot garās skaņas, kuras sākumā izpilda tikai ar labo roku, spēlējot pa brīvajām stīgām. Kad apgūta labās rokas koordinācija, sāk mācīties notis, ko spēlē, izmantojot arī kreiso roku. Arī tas ir ļoti grūti, jo attālums starp toņiem uz kontrabasa ir ļoti liels, kamēr, piemēram, uz klavierēm, toņi ir blakusesoši taustiņi.
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra vidū jākārto tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai) un gammas. Katra semestra beigās jākārto arī skaņdarbu eksāmens, kurā parasti atskaņo divus skaņdarbus kopā ar koncertmeistaru (klavieru pavadījumu), vēlākās klasēs, iespējams, tiks iestudēti arī solo skaņdarbi. Kontrabasistam ļoti ātri nāksies apmeklēt arī mūzikas skolas simfoniskā vai pūtēju orķestra nodarbības, kur ļoti ātri varēs apgūt kolektīvās muzicēšanas prasmes.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Kuri ir atpazīstamākie kontrabasisti Latvijā un pasaulē?
Latvijas atpazīstamākie kontrabasisti un izcili pedagogi ir Einārs Upatnieks un Sergejs Brīnums. Abu pedagogu bijušais audzēknis ir Oskars Bokanovs – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasu grupas koncertmeistars un šobrīd Latvijā aktīvākais kontrabasists – solists. Vēl viens spilgts latviešu kontrabasists ir Jānis Stafeckis, kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” kontrabasu grupas koncertmeistars, kā arī aktīvi muzicējošs kamermūziķis ansambļos “Brokastis četratā”, “Tango sin Quinto” un “Postive Jazz trio”. Interesanti, ka abi kontrabasisti savas mūziķa gaitas nesāka kopā ar kontrabasu – Oskars agrāk bija čellists, taču Jānis – vijolnieks.
Šogad Latvijā izveidojies pavisam unikāls sastāvs – Rīgas kontrabasu kvartets, kurā muzicē četri lieliski kontrabasisti: Oskars Bokanovs, Alise Broka, Viktors Stankevičs un Toms Timofejevs. Vēl viens pieminēšanas vērts notikums šogad bija koncerts “16 kontrabasi un Alise Brīnzemē” Lielajā ģildē, kur uz skatuves pulcējās veseli sešpadsmit kontrabasisti, izpildot galvenokārt laikmetīgo mūziku.
Minot atpazīstamākos kontrabasistus pasaulē, jāpiemin slavenākais latviešu kontrabasists – Gunārs Upatnieks – Berlīnes Filharmoniskā orķestra mūziķis. Līdzās viņam pasaulē populārākie mūziķi ir kontrabasistu leģenda – Garijs Karrs (Gary Karr, ASV), Fransuā Rabats (François Rabbath, Francija) un Božo Paradžiks (Božo Paradžik, Horvātija).
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
