Raidījuma ierosinātājs bija gadījums, kuru stāsta Līga Brūvere no “Mammamuntetiem.lv”. Pirms pāris mēnešiem Līgas draudzenes dēls piektklasnieks mājās atnesis 50 eiro, ko viņam iedevis klasesbiedrs. Naudu klasesbiedrs iedevis, tā aicinot draudzēties un lai zēns varētu nopirkt spēlīti. Pēc situācijas izstāstīšanas mammai notikums beidzās ar to, ka naudu zēns atdeva atpakaļ klasesbiedram, kurš bija vērsies pie cita klasesbiedra attiecību dibināšanai.
Minētais piemērs ar naudu būtu pārrunājams klasē, noskaidrojot, kā rīkoties savādāk, lai bērnos rastos priekšstats par to, kas labs un patiess.
Skolu psihologu asociācijas valdes locekle Sanita Paula uzskata, ka šādas situācijas nav retas, tādas gadās, tas raksturīgs sākumskolas periodam, kad bērni sāk kā vērtību izdalīt materiālas lietas. Bērni lielās, sacenšas par apģērbu, viedierīcēm un citām lietām. Sākumskolā draudzīgās attiecības nav noturīgas, tās cenšas dibināt caur kārumiem, mīļmantiņām un citām lietām. Ja ģimenē ir nostādītas vērtības, tad bērnam būs svarīgas patiesas attiecības. Arī vecāki mēdz bērna mīlestību nopirkt. Vecāki to var darīt tāpēc, ka aizņemti, tad atpērkas ar lietām.
Ja bērns jaunā skolā pacienā savus klasesbiedrus ar našķiem, tā nav uzpirkšana - bērnus mēdz ar saldumiem uzpirkt arī pieaugušie -, jāatšķir labs žests no uzpirkšanas.
Iveta Sondore no “Muki.lv” uzskata, ka bērns vēlas ar materiālo labumu piesegt savu zemo pašapziņu. “Jautājums nav par to, vai tas bija 90. gados vai mūsdienās. (...) Ja vecāki pērk bērnam brenda lietas, lai (bērnu) pieņemtu klasē, ir muļķīgi; tas ir pēdējais, ko var darīt.”
Skolas ievieš skolas formas, kas mazina sociālā stāvokļa pamanīšanu. Tomēr bērni pievērš uzmanību apaviem, telefoniem un citām lietām.
Vecāki maksā bērnam arī par darbiem, kuri parasti nav viņa pienākumi, tā mācot darba un atalgojuma principus.
Dažreiz bērnam nav materiāla mērķa, tāpēc arī nauda nav nepieciešama.
Pārdomās var nonākt pie tā, ka vecāki vēlas savstarpēji sacensties, vecākiem ir svarīgi ar bērnu parādīt savu statusu.
Raidījuma klausītāja uzsver, ka Vācijā bērniem pērk brendu apģērbu, jo tas ir kvalitatīvāks un ražots drošākā vidē, izmantojot oficiālu darbaspēku.
