Šobrīd teju uz katra stūra ir pieejami dezinfekcijas šķīdumi, kā arī atgādinājumi par roku mazgāšanu, taču šķiet, ka mūsu sabiedrībai vairāk nepieciešami atgādinājumi par zobubirsti un zobu mazgāšanu! Īpaši tas aiz auss jāliek bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem. Jo pētījumi atklājuši ļoti satraucošu tendenci – Latvijā bērnu zobu stāvoklis ir krietni sliktāks kā rietumvalstīs.
Lavijā 12 gadus veciem bērniem ir vidēji trīs līdz četri bojāti, plombēti vai pat izrauti pastāvīgie zobi, kamēr rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir viens vai pat mazāk!
Veselības paradumu pētījuma dati par Latvijas skolēnu zobu tīrīšanas paradumiem uzrāda, ka divreiz dienā zobus tīra ap 60% skolas vecuma meiteņu un tikai ap 40% zēnu.
“Ir jau vienkāršas lietas, un tas ir – zobu tīrīšana divreiz dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu, tas ir kontrolēt cukura daudzumu, cik bieži un cik daudz mēs lietojam, jo mēs bieži, slēptā veidā – cilvēki neapzinās, cik daudz viņi cukuru dienā apēd, un tas ir arī tomēr regulāras vizītes pie zobārstniecības komandas, gan pie zobārsta, gan pie zobu higiēnista,” skaidro RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras asoc. profesore Egita Senoka.
Rūpes par savu bērnu zobu veselību un to kopšanu primāri ir pieaugušo atbildība – tieši viņi ir piemērs saviem bērniem - kas un kā pareizi būtu jādara.
“Viena lieta ir, ka tu zini, bet otra lieta, vai ir motivācija, ka tas cilvēks pats to dara un vai viņš seko līdzi, kas notiek ģimenē, jo, ja paši nedara, tad tas nenotiks ne ģimenē, ne arī kā pedagogam attiecīgā iestādē.
Protams, ģimene – tas jau ir pirmsākums, un mēs jūtam, ka vecāku zināšanas par ļoti daudzām veselības uzlabošanas, veicināšanas lietām reizēm ir ļoti savādas,
akcentē Senoka.
Ja, tikai sākoties pusaudža vecumam, bērnam jau ir vidēji trīs līdz četri bojāti, plombēti vai pat izrauti pastāvīgie zobi, vai runa ir tikai par neprasmi tīrīt zobus?
Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Eglītis akcentē, ka zobu “bojāšanās, protams, ir atkarīga no zobu kopšanas. Ne tikai no zobu kopšanas, bet uztura un daudzām, daudzām lietām. Varētu teikt – no veselības pratības. Mūsu aizņemtībā ne vienmēr mēs skatāmies bērniem līdzi un nepārtīrām zobus – to noteikti vajadzētu darīt, un tas ir viens no tiem pirmajiem jautājumiem, manuprāt.”
Tomēr, salīdzinot bērnu mutes veselību rietumu valstīs un pie mums – kādēļ šajās valstīs ir tik labi rezultāti? Jo galu galā gan pie viņiem, gan pie mums ir tikpat aizņemti vecāki, kuriem ne vienmēr ir vaļas rūpīgi izsekot visam līdzi.
Speciālisti uzsver arī veselības pratības apguvi un ne tikai ģimenē.
Piemēram, tādu mācību priekšmetu kā veselības mācība, kas daudziem labi zināma, abi ir vienisprātis, ka to vajadzētu atkal atjaunot skolās.
“Pietrūkst zināšanu jauniem cilvēkiem! Pašiem par savu organismu. Tad ir jautājums – mēs viņiem tik daudz ko mācām tai skolā un kāda jēga, ja mēs neiemācam jaunam cilvēkam, kā būt veselam? “ pauž Senakola.
“Mums kādreiz bija veselības stundas, kas bija ļoti labi, un, es domāju, visā medicīnā par to arī runā, ka veselības stundas vajag atjaunot,” uzsver Eglītis.
Vēl viens būtisks aspekts, kā kopumā situāciju ar zobu veselību mainīt, ir iesviest ģimenes zobārstniecību. Līdzīgi kā pie viena ģimenes ārsta iet visa ģimene un nepieciešamības gadījumā ārstam var piezvanīt, tā arī pie viena zobārsta varētu doties un individuāli konsultēties visa saime.
Lai gan pamazām bērnu mutes veselības rādītāji uzlabojas, salīdzinājumā ar citām valstīm, mums vēl tāls ceļš ejams. Tādēļ sāksim ar vienkāršāko soli – atgādināsim gan saviem bērniem, gan arī paši sev - no rīta un pirms gulētiešanas kārtīgi iztīrīt zobus!
