Raidījuma viešņas fizioterapeites Zane Paiča un Klaudija Hēla. Ierakstos uzklausa Šarlotes poliklīnikas Vingrošanas nodarbību instruktores un pediatri, bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni.
Paiča pauda, ka bērnu aprūpē ir mode, tā ir mainījusies, sabiedrība ir mainījusies, kļuvusi rāmāka. Daļa vecāku ir kļuvuši viedāki. Joprojām vecāki pievērš uzmanību bērna attīstībai pa mēnešiem, bet attieksme ir gudrāka.
Hēla novērojusi, ka bērniem nozīmē masāžas tad, kad tas nav nepieciešams,
joprojām vingrošanu nozīmē bērniem ar domu – "neskādēs". Ir jājautā – kāds tam ir mērķis.
"Es esmu par fizioterapiju tad, kad tas ir nepieciešams, bet "aiz neko darīt" tas nav nepieciešams." Vēl liels aspekts – industrijas ražojumi, kas nav vajadzīgi.
Paiča uzsver vecāku izglītošanu, akcentējot, ko nozīmē būt gudram vecākam. Kā vecāki uztver savu ķermeni, to nodos bērnam. Zane atbalsta vecāku konsultācijas ar speciālistiem, lai pārliecinātos, vai bērns tiek galā ar to, kas viņam jāprot atbilstīgā vecumposmā.
Vizma Meikšāne akcentēja, ka fizioterapeiti dara trejādu darbu – strādā kopā ar vecākiem, lai zinātu, kā palīdzēt bērnam piedzīvot ķermenisko pieredzi, otrs – novērošana, vai bērns attīstās pareizi, trešais – korekcija. Ja bērns ir vesels, viņam nekas nav vajadzīgs. Kāpēc fizioterapeiti tik noslogoti? Tāpēc, ka vecāki nav pārliecināti par sevi. Mums nav jābūt absolūti vienādiem. Kā vēl veicināt bērna attīstību, jautā vecāki? Nekā.
Stimulējot visu laiku bērnu, mēs jaucamies viņa dzīvē. Pārstimulācija būs nākamā sērga, domā neiroloģe.
Hēla uzsver, ka bērnam nepieciešama tāda vide, kur bērns var attīstīties. Tāpat nepieciešams spēlēties garīgai attīstībai. Ir svarīgi, ka ir tādi dakteri, kas stiprina vecākus, bet bērnu atstāj mierā.
Mamma un tēvs vēro bērnu, bet bērns vēro vecākus, uzsver Paiča.
Hēla savā pirmsskolas izglītības iestādē novērojusi un ar nožēlu pauž, ka vecāki dod bērniem viedierīces, neredzot lielo bīstamību.
Speciālisti iesaka vecākiem maziem bērniem nekarināt virs krēsliņiem dažādas rotaļlietas. Krēslam ir jābūt mašīnā drošībai, bet nav nepieciešams ārpus tās bērnam nepiemērotā vecumā, kad bērnu nevajag sēdināt.
Vecākiem ir jāstāsta, ko nozīmē sēdināt mazu bērnu, pauž Paiča. Tāpat praksē var sastapt gadu vecu bērnu, kurš prot tikai stāvēt un gulēt, bet ne sēdēt, jo nav mācīts sēdēt. Labi, ka vairs nav staigulīši, saka daktere, norādot, ka visam vajag jēgu, kāpēc ko nejēdzīgu ieviest?
Peldēšanai no zīdaiņa vecuma nav saikne ar peldētprasmi lielākā vecumā. Hēla uzsver, ka vecāki ar bērnu var iet baseinā, sameklēt kādu, kas paskaidro, ko darīt, viņa arī nezina pētījumu, par ko tika runāts ierakstā radio, kurā atklāts, ka bērns, kurš peld mazā vecumā, ātrāk iemācās staigāt. Par niršanu Hēla jautā – vai jūs gribat, lai kāds jūs bāž zem ūdens? Paiča komentē, ka tas nav patīkams skats.
